Līgumslēdzējas iestādes: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts
Labuma guvējs: Tieslietu ministrija
Pēdējos gados Latvijā ir būtiski pilnveidoti un aizvien tiek papildināti privātpersonām un uzņēmējiem pieejamie risinājumi finanšu grūtību identificēšanai un risināšanai. Tomēr sagatavotā informācija un materiāli nereti ir pasniegti sarežģītā valodā un informācijas pieejamība privātpersonām un uzņēmējiem ir apgrūtināta, jo tā bieži vien tiek publicēta dažādos savstarpēji nesaistītos resursos. Rezultātā informācija ir sadrumstalota, plašākai sabiedrībai grūti uztverama, kā arī nepalīdz privātpersonām un uzņēmējiem identificēt un risināt finanšu grūtības.
2021. gada 15. septembrī PwC Latvija sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Komisiju uzsāka darbu pie projekta "Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai Latvijā". Projekts tika īstenots 17 mēnešu garumā un tā ietvaros tika izvērtēti Latvijā pieejamie informācijas resursi par finanšu grūtībām un izstrādāti ieteikumi turpmākai rīcībai, lai palīdzētu privātpersonām un uzņēmējiem no šādas situācijas izvairīties vai savlaicīgi to atrisināt. Projekta rezultāti un ieteikumi ir iesniegti Tieslietu ministrijai.
Projekts fokusējas uz vairākiem finanšu grūtību apzināšanai un atrisināšanai svarīgiem jautājumiem attiecībā uz privātpersonām un uzņēmējiem. Projekta uzdevumi bija:
izzināt šo grupu raksturojošās īpašības un paradumus informācijas ieguvē;
veikt padziļinātu izpēti par jau pašlaik pieejamiem informācijas avotiem un piedāvāt stratēģiju atbilstoša informācijas pasniegšanas veida vai veidu izveidei;
izstrādāt informācijas saturu.
Projekta ietvaros tika veikta padziļināta esošās situācijas analīze, lai noskaidrotu galvenās tendences komunikācijā par finanšu grūtību jautājumiem, izvērtētu privātpersonu un uzņēmēju informācijas iegūšanas paradumus un ārvalstu labās prakses piemērus.
Projekta komanda identificēja šādus galvenos izaicinājumus:
Komunikācijai par finanšu grūtību jautājumiem valstī trūkst kopīgas stratēģiskās koordinācijas.
Informācijas izplatīšanā novērojams sadarbības trūkums.
Kopējais mērķa grupām pieejamais informatīvais saturs ir pietiekams, tomēr sadrumstalots.
Galvenokārt tiek izmantota vienvirziena (asimetriska) komunikācija ar sabiedrību.
Projekta izpildes laikā tika veiktas plaša apjoma un dažāda veida aktivitātes sadarbībā ar iesaistītajām pusēm:
16 intervijas ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, kuras iesaistītas komunikācijā par finanšu grūtību jautājumiem;
3 fokusgrupu diskusijas ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem;
10 koprades darbnīcas ar iesaistītajām pusēm;
socioloģiskais pētījums, kurā piedalījās 1000 iedzīvotāji un 750 uzņēmēji.
Sadarbība ar iesaistītajām pusēm ļāva nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu, iegūt objektīvu atgriezenisko saiti un pārliecināties par izstrādāto rekomendāciju piemērotību problēmas risināšanai.
“Latvijas uzņēmējdarbības vidi veido teju 98% mazi un vidēji uzņēmumi, lielākoties – mazi. Šiem uzņēmumiem nav plaša administratīvā resursa, lai padziļināti pētītu sarežģītus normatīvos aktus un meklētu atbildes uz jautājumiem, kā visefektīvāk risināt savu problēmu. Ja mēs vēlamies, lai šie uzņēmumi būtu ekonomiskajā apritē un nenonāktu uz maksātnespējas sliekšņa, mums no valsts puses ir jāpiedāvā tāds rīks, kas ir viegli saprotams un ērti lietojams, lai vajadzīgā brīdī uzņēmēji var pārstrukturēt savus ieņēmumus un izdevumus. Īstenotais projekts ir ieguvums Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nākotnē.”
Mihails Papsujevičs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārsStiprināt pārvaldības mehānismu komunikācijas organizāciju ar privātpersonām un uzņēmējiem, nozīmējot koordinējošo ministriju un izveidojot starpinstitucionālo padomi.
Projekta rezultātā sagatavoti ieteikumi un rekomendācijas turpmākai rīcībai, kurus ieviešot tiks nodrošināta gan koordinēta pieeja valsts pārvaldes iestāžu starpā, gan būtiski uzlabota informācijas pieejamība privātpersonām un uzņēmējiem, veicinot izpratni par finanšu grūtību jautājumiem un palīdzot spert nepieciešamos soļus, lai no šādas situācijas izvairītos vai savlaicīgi to atrisinātu.
Projekta ietvaros izstrādātas rekomendācijas un detalizēts rīcības plāns to ieviešanai – aktivitāšu saraksts un aprēķins par nepieciešamajiem cilvēkresursiem un finansējumu.
Izstrādāti piedāvāto komunikācijas materiālu prototipi – tīmekļvietnes un drukāto materiālu paraugi, kas citstarp ietver interaktīvu ceļvedi, lai palīdzētu noteikt lietotāja finanšu situāciju un risināt identificētās finanšu grūtības ar lietotājam pieejamajiem formālajiem un neformālajiem risinājumiem.
Paredzēts, ka tīmekļvietnē vienuviet būs pieejama valsts iestāžu izstrādātā informācija par finanšu grūtību risināšanu, pieejamo atbalstu un finanšu pratības uzlabošanu, kā arī rekomendācijas, kā panākt vienošanos ar kreditoru (šī komponente projekta ietvaros tika identificēta kā pašreiz trūkstoša informācija, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir aktuāla).
Izstrādātie prototipi un saturs iestādēm Latvijā nodrošinās konsekvenci un ilgtspēju turpmāk, īstenojot vienotu informācijas apmaiņas stratēģiju, kas ir vērsta uz centrālās tīmekļvietnes izstrādi un popularizēšanu saziņai ar ieinteresētajām pusēm.
Projekts īstenots ar Eiropas Savienības finansējumu, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu un sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu.