Skip to content Skip to footer
Search

Loading Results

Baltijas uzņēmumu

vadītāju aptauja 2021

s s

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja ik gadu pēta uzņēmēju noskaņojumu un viedokli par uzņēmējdarbības izaicinājumiem un attīstības perspektīvām. Aizvadītais gads ir izvērties citāds, nekā sākotnēji prognozēts, jo Covid-19 globālā pandēmija atnesusi virkni izaicinājumu uzņēmumiem Latvijā, Baltijā un visā pasaulē.

Papildus pasaules aptaujā uzdotajiem jautājumiem mēs Baltijas uzņēmumu vadītājiem lūdzām atbildēt arī uz dažiem jautājumiem par vietējās tautsaimniecības aspektiem. Piedāvājam iepazīties ar Latvijas un Baltijas uzņēmēju viedokli.

 

Izaugsmes prognozes

Pandēmijai uz mirkli samazinot savus izplatības apmērus un pasaules zinātniekiem radot pretvīrusa vakcīnas, uzņēmumu vadītāji visā pasaulē, Baltijā un Latvijā pauž rekordlielu optimismu par tautsaimniecības turpmāko attīstību. Lai arī noskaņoti daudz optimistiskāk nekā iepriekš, Baltijas uzņēmēji savās prognozēs ir mazliet piesardzīgāki nekā viņu kolēģi citos pasaules reģionos. 

 

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2021

Gadu pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija Covid-19 izplatību pasludināja par globālu pandēmiju, 76% pasaules uzņēmumu vadītāju uzskata, ka globālā ekonomika 2021. gadā piedzīvos izaugsmi. Šis rādītājs ir par gandrīz 20 procentpunktiem lielāks nekā iepriekšējais rekords kopš šī jautājuma iekļaušanas aptaujā 2012. gadā.

Arī Baltijas uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti optimistiski par pasaules tautsaimniecības izaugsmi – to sagaida 53% Latvijas respondentu, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz pērnā gada aptaujas rādītāju (13%).

Vērtējot nacionālās ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti mazliet pesimistiskāk nekā viņu Baltijas kolēģi. Latvijā 43% aptaujāto uzskata, ka valsts tautsaimniecības izaugsme nākamajos 12 mēnešos paātrināsies, savukārt Igaunijā līdzīgās domās ir 56%, bet Lietuvā – 58%. Visās Baltijas valstīs tas ir krietns kāpums pret pērno gadu.

Par sava uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamajos 1–3 gados Baltijas uzņēmēji ir noskaņoti optimistiski. Aptuveni puse aptaujāto (Latvijā – 57%, Lietuvā – 48%, Igaunijā – 56%) uzskata, ka viņu vadīto uzņēmumu apgrozījuma izaugsme nākamo 12 mēnešu laikā paātrināsies. Redzams, ka Latvijas un Igaunijas uzņēmēji ir noskaņoti mazliet optimistiskāk nekā lietuvieši. Latvijā tikai 13% aptaujāto uzskata, ka viņu vadītā uzņēmuma apgrozījuma izaugsme palēnināsies (2020. gadā – 12%).

 

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2021

Šis laiks daudziem vadītājiem ļāvis paraudzīties uz savu uzņēmumu no cita skatupunkta un meklēt biznesa attīstības iespējas. Kā prioritāti apgrozījuma izaugsmes nodrošināšanai nākamajos 12 mēnešos 67% Latvijas uzņēmēju min nepieciešamību meklēt darbības efektivitātes uzlabošanas iespējas, 53% plāno dabisku biznesa izaugsmi, bet 56% ieviesīs jaunu produktu vai pakalpojumu. Krietni mazāk (13%) aptaujāto plāno sadarboties ar citiem uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, un tikai 2% vadītāju Latvijā plāno uzņēmumu pārdot. Lietuvas uzņēmumu vadītāju trīs prioritātes sakrīt ar uzņēmējiem Latvijā. 

Mazliet atšķirīgs viedoklis ir Igaunijas uzņēmumu vadītājiem, kuri galvenokārt paļausies uz biznesa dabisko izaugsmi (74%), meklēs darbības efektivitātes uzlabošanas iespējas (73%) un ieviesīs jaunu produktu vai pakalpojumu (51%).

Kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam uzņēmumam Latvijas vadītāji nosauc Igauniju (37%), Lietuvu (34%) un Vāciju (28%), savukārt igauņi – Somiju (55%), Latviju (33%) un Lietuvu (20%). Lietuvas uzņēmēji izceļ Latviju (29%) un Vāciju (27%), kā arī 23% norāda, ka ārvalstu tirgi nav svarīgi viņu vadīto uzņēmumu apgrozījuma izaugsmei. Gan Igaunijas, gan Lietuvas uzņēmēju skatījumā Latvija stratēģiski ir ļoti svarīgs noieta tirgus, abām valstīm ierindojot Latviju pirmajā un otrajā vietā.

Baltijas uzņēmumu vadītāji izceļas ar stāžu – 42% šo amatu ieņem vairāk nekā desmit gadus (Centrālajā un Austrumeiropā (“CAE”) – 29%, pasaulē – 19%), savukārt 15% aptaujāto uzņēmuma vadībā strādā vairāk nekā 20 gadus. Tas ir ļoti ievērojams rādītājs uz mūsu reģiona sociālo un ekonomisko pārmaiņu fona pēdējo 30 gadu laikā. Apmēram puse aptaujāto Baltijā vada uzņēmumu vismaz kopš globālās finanšu krīzes laikiem, tātad labi izprot tā reakciju uz dažādiem apstākļiem.

 

Riski un biznesa attīstības apdraudējumi

Vīrusa ietekme uz ekonomiku Latvijā, Baltijā, Eiropā un Ziemeļamerikā ir līdzīga. Uz vairākiem infekcijas izplatības viļņiem valstu valdības ir reaģējušas ar atšķirīgu efektivitāti, nosakot dažādus ierobežojumus. Kopumā šķiet, ka cīņā ar globālo pandēmiju 2021. gads ir pagrieziena punkts, kas uzņēmumu vadītājiem ļauj raudzīties optimistiski uz nākotnes tautsaimniecības izaugsmi gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan šis optimisms izceļas salīdzinājumā ar pasaules vēsturiskajiem rādītājiem, Baltijas uzņēmēji ir mazāk optimistiski nekā viņu kolēģi citos pasaules reģionos. Neskaidrā pandēmijas attīstība un uzņēmumu digitālās pārveides ietekme ir tikai daži no ikdienas jautājumiem, kas rada bažas Baltijas uzņēmēju vidū.

 

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2021

Nav pārsteigums, ka pandēmijas izraisītā krīze veselības aprūpē ir viens no galvenajiem izaugsmes perspektīvas apdraudējumiem gan pasaulē (52%), gan Baltijā (61%), kas iekļauti uzņēmuma stratēģisko risku pārvaldības pasākumos. Šogad tas apsteidz bailes no pārmērīga regulējuma, kas kopš 2014. gada bijis galvenais pasaules uzņēmumu vadītāju bažu iemesls. Neskaidra ekonomiskā izaugsme ieņem otro vietu Baltijā (50%) un piekto pasaulē (35%). Pasaules uzņēmēji ir ļoti noraizējušies par kiberdraudu ietekmi uz viņu vadīto uzņēmumu, ierindojot to otrajā vietā (47%), taču Baltijas uzņēmēji to nosauc kā piekto (36%). Baltiešus vairāk satrauc tehnoloģisko pārmaiņu ātrums (43%) un galveno prasmju pieejamība (41%), uz ko tie norāda gadu no gada. Apdraudējumu pirmajā pieciniekā pasaules uzņēmumu vadītāji ierindo arī pārmērīgu regulējumu (42%) un politikas nenoteiktību (38%).

Latvijas uzņēmējus satrauc neskaidrā ekonomikas izaugsme (46%), galveno prasmju pieejamība (37%) un patērētāju uzvedības maiņa (37%), kas līdz ar ierasto procesu maiņu rada bažas un liek pārskatīt uzņēmuma stratēģiskos pasākumos cīņā par klientu uzmanību un piesaisti. Starp pieciem galvenajiem apdraudējumiem, kas iekļauti uzņēmuma stratēģisko risku pārvaldības pasākumos, Latvijas uzņēmēji nemin kiberdraudus, kurus akcentē igauņi (42%), lietuvieši (37%) un uzņēmēji pasaulē (47%). Kiberdrošība jau sen vairs nav tikai IT problēma, bet gan apdraudējums, kas var negatīvi ietekmēt visa uzņēmuma darbību un pat pastāvēšanu. Neraugoties uz uzņēmēju pamatotajām bažām par šiem riskiem, tie nedrīkst aizēnot arvien lielākos draudus, ko rada netīkami tiešsaistes dalībnieki. Turklāt, lai arī iepriekš nosauktie draudi lielā mērā ir ārpus vadītāja kontroles, stiprināt uzņēmuma aizsardzību pret kiberuzbrukumiem var jau šodien.

Ekonomikas attīstību lielā mērā nosaka ārējie apstākļi un reformu gaita. Tā kā Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām būs atkarīga no eksporta iespējām, lielākais Latvijas izaugsmes risks ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, it īpaši pandēmijas izplatības apturēšanu. Tāpat svarīga ir ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas vidējā termiņa izaugsmes tempi var sasniegt 4–5% gadā. Vājinoties izaugsmei Eiropā un ieilgstot pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.[1]

 

Darbaspēks

Līdz ar Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu 2020. gada pirmajā pusē kritās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs, kas gada vidū nedaudz stabilizējās. Sagaidāms, ka 2021. gadā darba tirgus rādītāji kopumā saglabāsies pērnā gada līmenī, jo Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu kopums 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā ir būtiski ierobežojis ekonomisko aktivitāti. Turpinoties salīdzinoši lēnai ekonomikas izaugsmei, uzlabojumi darba tirgū varētu būt vērojami gada otrajā pusē, kad situāciju turpinās stabilizēt īstenotie atbalsta pasākumi.[2] Gada beigās vai 2022. gada sākumā tiek prognozēts, ka globālā ekonomika kopumā atgriezīsies savā pirmspandēmijas ražīguma līmenī, bet tas būs atkarīgs no sekmīgas cīņas ar pandēmijas sekām un ātras vakcīnu piegādes, kā arī nepārtrauktiem fiskāliem, monetāriem un finansiāliem stimuliem lielākajās pasaules ekonomikās.[3]

Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbaspēka pieejamību, atalgojumu un stratēģiju. Salīdzinājumā ar pērnā gada atbildēm par darbinieku piesaistīšanu vērojams procentuāls kritums atbilžu variantā “grūtāk” un pieaugums atbilžu variantā “vieglāk.” Tas skaidrojams ar pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un darbaspēka pārkvalifikāciju, kas atsevišķās nozarēs ļauj piesaistīt jaunus darbiniekus. Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka darbaspēka piesaiste joprojām ir izaicinājums un darba tirgū notiek sīva cīņa par labākajiem talantiem.

Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno saglabāt vai palielināt savu darbinieku skaitu. Puse aptaujāto uzskata, ka nākamajos 12 mēnešos darbinieku skaits viņu uzņēmumā nemainīsies (Latvijā – 49%, Igaunijā – 50%, Lietuvā – 50%). Nedaudz zemāki ir darbinieku skaita palielināšanas rādītāji (Latvijā – 40%, Igaunijā – 46%, Lietuvā – 48%). Tātad konkurence darba tirgū visticamāk nemazināsies, ja vien to neietekmēs kādi neparedzami apstākļi.

Lielākā daļa aptaujāto apsver iespēju palielināt savu darbinieku atalgojumu, taču salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieaudzis to uzņēmēju skaits, kas nākamo 12 mēnešu laikā atalgojuma celšanu neplāno. Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno algu kāpumu līdz 5% robežai. Latvijā darbinieku atalgojumu nākamā gada laikā plāno celt 66% aptaujāto (10 procentpunktu kritums pret pērno gadu).

Lai uzlabotu konkurētspēju, vadītāji Latvijā pielāgo uzņēmuma darbības stratēģiju, galveno uzmanību veltot uzņēmuma darbinieku prasmēm (45%), kā arī darba kultūrai un paradumu maiņai (41%). Pēc uzņēmēju domām svarīgs konkurētspējas veicināšanas aspekts ir arī komunikācija ar darbiniekiem un darbinieku iesaiste (34%).

 

Sadarbība ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējums

Aicināti novērtēt līdzšinējo Latvijas valdības sniegumu, respondenti uzskata, ka Latvijas valdība varētu strādāt efektīvāk. Salīdzinājumā ar pērno gadu valdības vērtējums lielā mērā saglabājies nemainīgs, un šis rādītājs gadu no gada iezīmē līdzīgu ainu. Aptaujāto skatījumā visneefektīvāk (apkopojot atbildes “pilnībā neefektīvi” un “diezgan neefektīvi”) valdība strādā pie valsts administrācijas izmaksu mazināšanas (84%, pērn – 86%), izglītības politikas pieskaņošanas tautsaimniecības vides izmaiņām (70%, pērn – 73%) un nodokļu režīma konkurētspējas veicināšanas (65%, pērn – 59%).

 

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2021

Latvijas uzņēmēji arī šogad kā valdības galvenās prioritātes norāda nodokļu režīma konkurētspēju (65%, pērn – 60%), biznesa vides attīstību (54%, pērn – 48%) un valsts administrācijas izmaksu mazināšanu (46%, pērn – 36%). Uzņēmēju skatījumā veiktās izmaiņas nav pietiekamas un šo problēmjautājumu risināšanā vērojama dīkstāve, jo uzņēmēju viedoklis nav mainījies. Nodokļu režīma konkurētspēju par valdības galveno prioritāti atzīst uzņēmēji Latvijā un Igaunijā, savukārt lietuvieši izvirza biznesa vides attīstību.

Attiecībā uz galveno uzņēmuma prioritāti vadītāji ir vienoti gan Baltijā, gan citur pasaulē – kvalificēts, izglītots un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Baltijas uzņēmēji to izceļ pat vairāk nekā viņu kolēģi CAE, Rietumeiropā un pasaulē, par svarīgu uzskatot arī sakārtotu, konkurētspējīgu un efektīvu nodokļu politiku un atbilstošu fizisko un digitālo infrastruktūru. Baltiešu skatījumā šīs ir trīs galvenās prioritātes veiksmīgai uzņēmuma pastāvēšanai un izaugsmei. Uzņēmumu vadītāji CAE un Rietumeiropā kā prioritāti min arī uzņēmuma atbildīgu rīcību videi nodarītā kaitējuma un klimata pārmaiņu mazināšanā. Kā zināms, klimatneitrāla politika ir viena no pasaules tautsaimniecības attīstības prioritātēm.

 

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2021

Uzņēmēju vidū nodokļu izmaiņas parasti rada zināmu satricinājumu, jo nākas pārskatīt darbības un attīstības procesus. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēju viedoklis par pēdējām nodokļu izmaiņām, kas stājās spēkā 2021. gadā, nav izņēmums. Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijā piekrīt (apkopojot atbildes “piekrītu” vai “pilnībā piekrītu”), ka nodokļu izmaiņas liks pārskatīt uzņēmuma izmaksu struktūru (54%), ietekmēs lēmumu pieņemšanu un plānošanu (52%), darbaspēka stratēģiju (51%) un palielinās uzņēmuma nodokļu saistību apmēru (42%).

 

Nākotnes izaicinājumi un attīstības perspektīvas

Uzņēmumu vadītāju skatījumā pandēmijas ietekme ir bijusi divējāda. No vienas puses tā paātrinājusi dažādas inovācijas, tostarp uzņēmumu digitālo attīstību un briedumu, kas sniegs tiem dažādus ekonomiskos ieguvumus nākotnē. No otras puses pandēmija radījusi virkni izaicinājumu un negatīvi ietekmējusi dažādas uzņēmējdarbības nozares.

Pandēmijas iespaidā attīstās uzņēmumu digitālais kurss. Lai gan Latvijas uzņēmēji nesaredz kiberdraudus kā nopietnu apdraudējumu (27%), Covid-19 krīzes rezultātā tie plāno būtiski palielināt ieguldījumus uzņēmuma digitālajā pārveidē (46%), kā arī kiberdrošībā un datu aizsardzībā (37%). Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē Latvijas un Baltijas uzņēmējus daudz mazāk interesē vides ilgtspējas, sociālās atbildības un labas pārvaldības (“ESG”) standarti, kuros šobrīd netiek plānoti būtiski ieguldījumi. Latvijā šādus ieguldījumus plāno palielināt (apkopojot atbildes “mēreni palielināt” un “būtiski palielināt”) tikai 24% aptaujāto. Taču redzot, ka uzņēmumu vadītāji pasaulē ESG standartiem pievērš arvien lielāku uzmanību (60% aptaujāto norāda, ka plāno palielināt savus ESG ieguldījumus), un starptautiskā regulējuma dēļ sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē ESG standartiem tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība arī Latvijā.

 

Kopsavilkums

Pārcietuši vissmagāko Covid-19 krīzes posmu, uzņēmumu vadītāji Latvijā un Baltijā uzskata, ka pandēmijas ietekme ir bijusi divējāda, jo inovāciju un digitālās attīstības paātrinājums uzņēmumiem sniegs dažādus ekonomiskos ieguvumus nākotnē, taču šobrīd jāpārvar jaunie izaicinājumi un negatīvā ietekme uz dažādām uzņēmējdarbības nozarēm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji meklē iespējas sekmīgi pārvarēt šos izaicinājumus un rast jaunas attīstības perspektīvas, turklāt šis laiks ļāvis viņiem konkretizēt mērķus un veicinājis izpratni par to sasniegšanai nepieciešamajiem resursiem.

 

Text and image

“Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi, un šī brīža situāciju uzņēmējdarbības vidē raksturo zināma piesardzība, kam pamatā ir virkne dažādu faktoru, kurus iezīmē aptaujas rezultāti. Raugoties uz nākotni, uzņēmumu vadītāji šobrīd koncentrējas uz iekšējo uzņēmuma procesu sakārtošanu un uzlabošanu. Lai gan zināma uzņēmumu vadītāju piesardzība mūsu reģionā ir pamatota, viņiem ir jāpatur prātā arī senā patiesība, ka "veiksme smaida drosmīgajiem", un jāizmanto iespēja rīkoties jautājumos, kas skar viņu uzņēmumus un plašākas sabiedrības grupas. Šis ir laiks, kad uzņemoties iniciatīvu un attiecīgi reaģējot, uzņēmumi var veicināt pārmaiņas un iegūt nozīmīgas priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem.”

Zlata Elksniņa-ZaščirinskaPwC Latvija valdes priekšsēdētāja
s s

Par aptauju

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja notika tiešsaistē PwC Global CEO Survey ietvaros laikposmā no 2021. gada februāra līdz martam. Aptaujā piedalījās 250 respondenti – uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā (20% – sievietes, 78% – vīrieši, bet 2% nevēlējās norādīt dzimumu). Aptaujā piedalījās uzņēmumu vadītāji no vairāk nekā desmit dažādām uzņēmējdarbības nozarēm – tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes rūpniecības, IT un telekomunikāciju, veselības, transporta un citām nozarēm. Respondentu pārstāvēto uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā pārskata gadā:

  • 32% nepārsniedza 7 miljoni EUR;
  • 9% robežā no 7 - 14 miljoni EUR;
  • 14% robežās no 15 - 30 miljoni EUR;
  • 26% robežās 30 - 145 miljoni EUR;
  • 10% vairāk kā 145 miljoni EUR;
  • 9% - nevēlējās norādīt.

Piezīmes:

  • Aptaujas pamatā tika izmantoti globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas jautājumi, kas papildināti ar Latvijai, Igaunijai un Lietuvai specifiskiem jautājumiem.
  • Parasti PwC šo aptauju organizē no septembra līdz novembrim un rezultātus publicē janvārī, taču ņemot vērā notikumus pasaulē 2020.gadā un Covid-19 pandēmijas radītās sekas, šajā gadā aptauja norisinājās janvārī un februārī.
  • Aptaujas rezultātos atspoguļotās procentuālās atšķirības veidojas, izmantojot noapaļotas procentuālās vērtības.

[1] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats (https://www.em.gov.lv/lv/latvijas-ekonomikas-attistibas-parskats)

[2] Reģistrētā bezdarba prognoze 2021. gadam (https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/registreta-bezdarba-prognoze-2021-gadam)

[3] Globālās ekonomikas prognoze 2021. gadam (https://www.pwc.com/lv/lv/news/globalas-ekonomikas-prognoze-2021.html)

 

Sazinieties ar mums

PwC Birojs

Kr. Valdemāra iela 21, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums