Tradicionālo juristu laiks ir beidzies. Intervija ar PwC Legal vadītāju Jāni Lagzdiņu

Kapitāls sarunājās ar advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) partneri un vadītāju, zvērinātu advokātu Jāni Lagzdiņu

Kapitāls. Ko klients šobrīd sagaida no jurista?

Jānis Lagzdiņš: Jurists vairs sen nav tikai jurists – un lielā mēra to nosaka tieši klienta individuālās prasības. No biznesa jurista klienti sagaida kompleksu padomu un attiecīgu risinājumu, kas būtu pielāgots tieši viņa specifiskajām vajadzībām. Turklāt klientiem ir svarīgi saņemt konsultāciju vienā vietā un laikā, nepastarpināti, lai viņam nebūtu jāmeklē katram jautājumam savi speciālisti, piemēram, jāmeklē atsevišķi finanšu vai nodokļu konsultanti.. Tas nozīmē, ka jurists mūsdienās vairs nav tikai cilvēks, kas labi pārzina likumus, spēj sagatavot līgumu un pārliecinoši izteikties tiesas sēdēs. Klients sagaida no sava advokāta padziļinātu izpratni par viņa biznesu un zināšanas arī par nodokļu un finanšu jautājumiem.

K. Teicāt, ka esat vieni no lielākajiem tīkliem pasaulē, ko tas nozīmē uzņēmējam šeit, Latvijā, ko varat piedāvāt, atšķirībā no pārējiem?

J.L. Esam pilnībā integrēti PwC tīklā, kas ir lielākais audita un biznesa konsultāciju uzņēmumu tīkls pasaulē. Neesam nedz PwC sadarbības partneri, nedz labākie draugi, esam pilnvērtīga šī tīkla sastāvdaļa. PwC Legal juristi nodrošina juridisko palīdzību, izmantojot stratēģisku un papildinošu partnerību ar citu PwC jomu speciālistiem – nodokļu, revīzijas un biznesa konsultantiem. Mūsu klienti lielākoties zina mūsu specializācijas jomas. Viņi zina, ka mēs, piemēram, nekoncentrējamies uz krimināllietām, bet specializējamies biznesa konsultācijās, piemēram, uzņēmuma iegādes un apvienošanas darījumos, reorganizācijās un restrukturizācijās, banku un finanšu tiesībās, nekustamā īpašuma tiesībās, un, protams, visā, kas saistīts ar nodokļiem un darījuma strukturēšanu.

Mūsu priekšrocību var novērtēt diezgan vienkārši, piemēram, ja klients no Londonas vēlas iegādāties kompānijas dažādās valstīs, teiksim Latvijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Bosnijā. Klients sagaida, ka tiks veikta iegādājamo subjektu padziļinātā izpēte (due diligence) juridiskajos, nodokļu un finanšu jautājumos. Tātad, cik firmas (konsultanti) tiks iesaistītas, cik ziņojumi tiks sagatavoti, cik atsevišķi procesi tiks vadīti? Mūsu gadījumā tikai viens! Viens konsolidēts juridiskais, nodokļu un finanšu ziņojums par padziļinātās izpētes rezultātiem, kas gatavots pēc vienotiem augstākajiem standartiem un ietverot vispusīgi no juridiskās, nodokļu un finanšu prizmas izvērtas nepieciešamās rekomendācijas. Klientam nebūs jāmeklē un jāalgo katrā valstī savi advokāti, nodokļu un finanšu speciālisti, kuru ziņojumi pēcāk jāsalīdzina un jāanalizē, kā rezultātā viņš spēs ietaupīt laiku un naudu.

Kādos gadījumos uzņēmumi vēršas pie PwC Legal?

Klientu jautājumu spektrs ir ļoti plašs un situācijas var būt visdažādākās. Tomēr pārsvarā PwC Legal lielāko uzsvaru liek tieši uz uzņēmumu iegādi un apvienošanu, dažāda veida restrukturizācijas un reorganizācijas projektiem, korporatīvajām tiesībām, banku un finanšu tiesībām, nekustamā īpašuma jautājumiem, kā arī, protams, risinām dažādus nodokļu jautājumus, tajā skaitā nodokļu strīdu jautājumus

Vai nodokļu tiesvedības gadījumu skaits Latvijā pieaug?

Mūsu prakse liecina, ka nodokļu tiesvedību skaits noteikti nesamazinās. Tie ir uzņēmumi, kuri nolemj pārsūdz VID lēmumus, jo nepiekrīt VID argumentācijai un piemērotajam sodam. Protams, ir klienti, kuri nevēlas tērēt savu laiku un līdzekļus, taču ir arī tādi, kuri cīnās par visdažādākajām summām – PwC praksē bija pavisam konkrēts gadījums, kad šādā veidā klientam izdevās ietaupīt vairākus miljonus eiro.

Vienlaikus mēs aktīvi strādājam, lai mainītu aktuālo praksi, mūsuprāt, absolūti netaisnīgās ar nodokļiem saistītās lietās. Piemēram, izmaksājamās nokavējuma naudas apmērā klientiem par nepamatoti aizturētām naudas summām. Mūsu mērķis ir nodrošināt Latvijas prakses atbilstību Eiropas Savienības tiesas praksei, kas paredz daudz taisnīgāku nokavējuma naudas apmēru noteikšanu un izmaksu uzņēmējam. Vienkāršs piemērs, saskaņā ar Latvijas praksi, ja VID nepamatoti aizturējis teiksim 100 tūkstošus eiro uz trīs gadiem, tad labvēlīga sprieduma gadījumā VID jāizmaksā nokavējuma nauda aptuveni 400 eiro apmērā, taču saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas praksi izmaksājamās nokavējuma naudas apmērs sastādītu 28 tūkstošus eiro. Diezgan ievērojama starpība!

Par kuriem nodokļiem tiesājas visbiežāk?

Viennozīmīgi par pievienotās vērtības nodokli, taču tiesvedības, protams, notiek arī par citiem.

Vairākos pētījumos atzīts, ka Centrālās un Austrumeiropas reģions ir visskeptiskākais par šī gada ekonomisko izaugsmi. Kāda aina vērojama praksē?

Šobrīd redzam, ka tirgus ir diezgan aktīvs. Lielākā daļa uzņēmumu plāno un veic aktivitātes, kas ir vērstas uz izaugsmi. Redzam arī to, ka ārvalstu investori samērā aktīvi investē Baltijā, ienākot tirgū gan dibinot jaunus uzņēmumus, gan iegādājoties jau esošus uzņēmumus. Nedomāju, ka uzņēmēji ir skeptiski noskaņoti, vismaz Latvijā nē. Varbūt šī piesardzība ir pragmatiskas pieejas izpausme pēckrīzes periodā, jo redzam, ka situācija uzlabojas soli pa solim. Šobrīd esam uz attīstības ceļa.

Pētījumos minēts arī tas, ka lielākā daļa uzņēmumu tuvākā gada laikā no dažādām restrukturizācijas aktivitātēm plāno veikt tieši uzņēmumu apvienošanos un iegādi, veidot stratēģisko partnerību un tamlīdzīgi. Vai tas ir jūtams arī Latvijā?

Uzņēmumu apvienošanās un iegāde pēdējos gados palēnām atgriežas pirmskrīzes līmenī. Atguvusies ir arī nekustamā īpašuma nozare, kurā šobrīd atkal tiek veiktas lielas investīcijas. Iegulda gan vietējie būvnieki, gan ārvalstu investori. Gan dzīvojamajā fondā, gan komercobjektos.

Ir daļa klientu, kas joprojām izjūt krīzes sekas un strādā izdzīvošanas režīmā, taču ir tādi, kuri ir tikuši pāri krīzei un piesaista investīcijas un paplašina biznesu. Labā ziņa – pieaug to uzņēmumu skaits, kuri strādā uz attīstību, līdz ar to domā par citu uzņēmumu iegādi vai biznesa paplašināšanu.

Vai izmaksu samazināšana joprojām ir aktuāla?

Izmaksu samazināšana jeb optimizācija joprojām ir aktuāla dažādu nozaru uzņēmumiem. Šeit es domāju gan uzņēmuma struktūras, gan nodokļu optimizāciju. Latvijā, izdzirdot vārdu savienojumu nodokļu optimizācija uzreiz nāk prātā krāpnieciskie darījumi un shēmas, taču lielākoties tā ir uzņēmuma vēlme strādāt gudri un nepārmaksāt. Eiropas tiesas jau sen ir atzinušas, ka jebkuram uzņēmumam ir tiesības to darīt un nodokļu optimizācija nav nekas slikts.

Finanšu institūcijām Eiropā un visa pasaulē šogad ir aktuāls likums, kas nosaka lielākajai daļai finanšu pakalpojumu institūcijām atklāt informāciju par kontu turētājiem, kuri ir ASV nodokļu maksātāji, un ziņot to ASV nodokļu administrācijai. Kā šis process norit Latvijā? Vai bankas to spēj izdarīt?

Dažas bankas to jau ir izdarījušas, taču dažas vēl tikai turpina to darīt. Neapšaubāmi tā ir jauna pieredze, taču citās valstīs banku industrija kopā ar vietējo nodokļu administrāciju ir izstrādājuši praktiskas vadlīnijas FATCA ieviešanai, lai pieeja klientiem būtu vienāda un kļūdas procents mazāks, piemēram, Lielbritānijā, Singapūrā. Latvijā VID ir diezgan pasīvs šajā sakarā un daudz kas tiek atstāts pašu banku ziņā.

Situācija būtu vienkāršāka, ja būtu vienots industrijas standarts. Piemēram, kādā veidā iegūt papildus informāciju no klientiem. Pretējā gadījumā katra banka saprot un ievieš to pēc saviem ieskatiem, bet gala rezultātā ir apmulsis klients, kas nesaprot, kas notiek un kādēļ.

Ir diezgan maldīgi uzskatīt, ka tas attiecas tikai uz ASV pilsoņiem, praktiski informācija ir jāvāc par visiem klientiem, tikai vēlāk atšķirojot iespējamos ASV nodokļu maksātājus. Turklāt drīzumā līdzīga procedūra būs jāveic par visiem Eiropas Savienības un citu valstu klientiem saistībā ar globālo informācijas apmaiņas standartu.

Kas jūsuprāt, būs lielākais izaicinājums Latvijas uzņēmējiem tuvākajā laikā?

Nebūšu oriģināls - tā ir sarežģītā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un sankcijas, kas piemērotas Krievijai, gan Krievijas atbilde uz tām. Šī situācija būtiski ietekmē mūsu uzņēmēju biznesu un attiecības ar citiem šīs valsts uzņēmumiem.

Ir klienti, kas šobrīd nāk un saka – man ir problēma, mani vairs Krievijas tirgū nelaiž iekšā. Ko darīt? Tad mums ir jādomā gan no juridiskā, nodokļu un finanšu viedokļa. Lai mēs spētu apkalpot šos klientus, jābūt kompleksai pieejai, ko arī cenšamies nodrošināt