Reklāmas, reprezentācijas vai izklaides izdevumi un UIN sekas

2012. gada 26. janvāris
Publicēts žurnālā "Saldo"
Autores:
Agate Zīverte, PwC nodokļu un juridisko projektu vecākā konsultante
Irēna Kozlova, PwC nodokļu un juridiskās nodaļas jaunākā konsultante



Sagatavojot gada pārskatu un aizpildot Uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) deklarāciju, bieži nākas sastapties ar jautājumu, kā pareizi klasificēt reklāmas, reprezentācijas un ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus. Tā kā katram no minētajiem izdevumu veidiem ir atšķirīga UIN piemērošana, un šādi izdevumi ir lielākajai daļai uzņēmumu, apkopotā informācija par vispārpieņemto praksi varētu būt ļoti noderīga.

1. Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi

Saskaņā ar UIN likuma 4. panta 1. daļu apliekamo ienākumu (turpmāk – AI) palielina par izdevumiem, kuri nav tieši saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi ne UIN, ne PVN vajadzībām netiek atzīti, turklāt UIN mērķiem tiek piemērots palielinošais 1.5 koeficients. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi ir:

1. Sociālās infrastruktūras izveidošanas vai uzturēšanas izdevumi, izņemot situāciju, kad minētie objekti ir nepieciešami tiešajai saimnieciskajai darbībai. Pēc VID interpretācijas nepieciešams, lai šādu objektu uzturēšana būtu saskaņojama ar saimniecisko darbību, kas ir reģistrēta pēc NACE klasifikatora;

2. Izdevumi darbinieku atpūtai, ja tie nav personificējami un tādējādi uzskatāmi par daļu no darba samaksas. Ja pasākuma laikā darbinieki tiek vienlaicīgi informēti par uzņēmuma darbību, nākotnes plāniem, uzņēmuma saimnieciskās darbības norisi u.tml., tad daļu no izdevumiem kā konferenču telpu un aprīkojuma īri var uzskatīt par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem;

3. Pabalsti, dāvinājumi, ziedojumi. Lai gan par ziedojumu summām uzņēmumiem iespējams pienākas nodokļa atlaide, tomēr, lai varētu to piemērot, ir nepieciešams sākumā tās iekļaut AI palielinājumā;

4. Reprezentācijas izdevumi, kuriem nav dokumentāra pamatojuma. Jāņem vērā, ka reprezentācijas izdevumu atzīšanai ir nepieciešams attaisnojuma dokumentu kopums, kas ietver vadības rīkojumu un aktu par izdevumiem vai reprezentācijas materiālu izlietošanu;

5. Darbinieku ēdināšanas pakalpojumi, ko nav iespējams personificēt, piemēram, biroja nodrošināšana ar saldumiem, āboliem vai citroniem utt.

Tomēr izdevumi, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību, katram uzņēmumam var atšķirties, tādēļ uzņēmuma vadītājam ir tiesības reglamentēt, kādi un cik lielā mērā izdevumi tiek attiecināti uz saimniecisko darbību, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku.

2. Reklāmas izdevumi

Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem1. Reklāmai ir jāietver sekojoša informācija:

1.speciālā piedāvājuma priekšmets;

2.datums, kurā speciālais piedāvājums vai izpārdošana sākas un beidzas;

3.nosacījumi, no kuriem atkarīgs speciālais piedāvājums vai izpārdošana.

Būtībā reklāmas galvenais uzdevums ir ietekmēt pircēju, lai tas atpazītu produktu. Uzņēmuma, kas to pārdod, vai vietas, kur to var iegādāties reklāmai ir jābūt otrajā plānā, ievērojot UIN likumā noteiktos ierobežojumus. Lai atšķirtu reklāmas izdevumus no reprezentācijas izdevumiem, nepieciešams identificēt pasākuma mērķi. Ja tas ir preci/pakalpojumu reklamējošs, tad tā ir reklāma, ja uzņēmumu – reprezentācija.

Svarīgi atcerēties, ka par reklāmas izdevumiem tiek uzskatīti arī izdevumi par priekšmetiem, kas satur komersanta preču zīmi un kurus pievieno konkrētai precei, lai reklāmas kampaņas ietvaros veicinātu pieprasījumu pēc tās2. Šajā gadījumā arī jāievēro nosacījumi:

1. Jābūt dokumentiem, kas apliecina konkrēto priekšmetu pievienošanu reklāmas kampaņā;
2. Priekšmetam ir jāsatur attiecīgā preču zīme, kas tiek reklamēta;
3. Ja reklamējamās preces vērtība < LVL 50, tad priekšmeta vērtība nedrīkst pārsniegt preces vērtību;
4. Ja reklamējamās preces > LVL 50, tad jānovērtē priekšmeta vērtības samērīgums pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta pievienošanas kampaņas ietvaros.

Reklāmas izdevumi grāmatvedībā ir attiecināmi uz pārdošanas izmaksām, un ir pilnībā atskaitāmi UIN mērķiem.

3. Reprezentācijas izdevumi

Par reprezentācijas izdevumiem tiek uzskatīti uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu3 izgatavošanai. Interpretējot IIN likuma normas (8.panta 3. daļas 9. punkts) par vērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem uzņēmuma var būt pienākums ieturēt IIN, identificējot šo priekšmetu saņēmējus kā dāvanu saņēmējus. Izdevumus par reprezentācijas izdevumiem varēs uzskatīt tikai tad, ja būs iespējams pamatot šo izmaksu mērķi un saistību ar reprezentāciju, tādēļ vēlams noformēt vadības rīkojumu, kur šāds pamatojums tiek ierakstīts (piemēram, mērķis – veicināt sadarbību ar partneriem, uzlabot attiecības ar klientiem utt.).

AI palielina par 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Turklāt, papildus AI palielinot arī par neatskaitāmā PVN daļu.

Par reprezentācijas izdevumiem var uzskatīt:

1. Dzērienus vai saldumus, kas tiek pasniegti klientiem uzgaidāmajā telpā vai tikšanās laikā;
2. Klientu uzgaidāmo telpu labiekārtošana svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem (jābūt vadītāja rīkojumam un reprezentācijas aktam). Darbinieku izmantojamo telpu labiekārtošana svētkiem pēc VID interpretācijas ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem;
3. Uzņēmumu un tā produkciju reprezentējoši semināri ar mielastu;
4. Dāvanas sadarbības partnerim ar uzņēmuma logo (VID interpretācijā, kas pausta nodokļu audita laikā, ir norādīts, ka logo jābūt tieši uz dāvanas, nevis dāvanu maisiņa) utt.

Attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju jāņem vērā, ka balstoties uz VID mājas lapā publicēto viedokli (Sākumlapa / Nodokļi / Mikrouzņēmumu nodoklis / Jautājumi un atbildes), praksē daudzi uzņēmumi reprezentācijas izdevumus noteiktā apmērā mēdz identificēt ar konkrētu darbinieku. Tādā veidā tiek palielināts darbinieka iegūtais labums un ir pievienojams algas aprēķinam, lai varētu noteikt, vai mikrouzņēmuma darbinieka darba samaksas apmērs nepārsniedz noteikto limitu (LVL 500). Kā piemēru var minēt izdevumus, kas attiecas uz pusdienām ar klientu, kur daļa, kas attiecināma uz darbinieku, var tikt identificēta kā ēdināšanas pakalpojums, kas pievienojams algai. Līdz ar to, veidojas nevienlīdzīga situācija, kur mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam atšķirībā no UIN maksātāja tiek piemērots cits nodokļu režīms. Mūsuprāt, šāda atšķirība normatīvo aktu interpretācijā nav pieļaujama un nepieciešams noskaidrot juridisko pamatojumu šādai VID interpretācijai.

Piemēri
Praksē bieži var sastapt gadījumus, kad ir grūti identificēt, vai izdevumi ir attiecināmi uz reklāmas vai reprezentācijas pasākumiem, tādēļ grāmatvedības politikas vadlīniju dokumentos būtu nepieciešams norādīt, kāda veida izdevumi un kādos gadījumos tiek attiecināti uz vienu vai otru gadījumu. Tabula ar piemēriem sniedz nelielu ieskatu izdevumu klasifikācijā:

Piemērs Nodokļu piemērošana
Reklāmas akcijas ietvaros ir izlozēta dāvana (uzņēmuma produkcija) LVL 600 vērtībā un piešķirta vienai konkrētai personai Šāda izloze tiek uzskatīta par preču un pakalpojumu loteriju, kuru nepieciešams saskaņot ar Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un jānomaksā valsts nodeva 25% apmērā no laimesta fonda  
Uzņēmums rīko izklaides pasākumu darbiniekiem un klientiem kopā, kur tiek pasniegtas dāvanu kartes ar uzņēmuma logo klientiem uzņēmuma produktu iegādei Dāvanu karšu/kopīgā izklaides pasākuma/konferenču telpu īres (klientiem) izdevumi tiek uzskatīti par reprezentācijas izdevumiem
Svarīgākajiem klientiem tiek pasniegtas biļetes uz koncertu Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi

 

 

 

1Reklāmas likuma 1. pants

2MK noteikumu Nr. 556 Likuma „Par UIN” normu piemērošanu 54. punkts

3Šajā gadījumā par tādiem uzskata mazvērtīgus priekšmetus, kas satur komersanta preču zīmi un tie tiek piešķirti esošajiem vai potenciālajiem klientiem neatkarīgi no reklāmas kampaņas pasākumiem, lai popularizētu komersanta preču zīmi.