Apdrošinātāju galvenie riski - makroekonomika un zemās procentu likmes

03/14/16

2016. gada 14. martā

Saskaņā ar jaunāko pētījumu Insurance Banana Skins 2015, kurš analizē riskus globālajā apdrošināšanas sektorā, bažas par makroekonomisko situāciju un procentu likmēm ir pārspējušas regulējumu kā lielākie riski, kas apdraud apdrošināšanas sabiedrības Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), tostarp arī Latvijā.

Insurance Banana Skins 2015

(iekavās 2013. gada rangi)

  1. Makroekonomika (3.)
  2. Procentu likmes (–)
  3. Garantētie produkti (14.)
  4. Komercprakse (2.)
  5. Regulējums (1.)
  6. Investīciju atdeve (5.)
  7. Kiberrisks (–)
  8. Izplatīšanas kanāli (16.)
  9. Klimata pārmaiņas (22.)
  10. Pārmaiņu vadība (17.)
  11. Dabas katastrofas (6.)
  12. Riska vadības kvalitāte (8.)
  13. Produktu izstrāde (20.)
  14. Korporatīvā pārvaldība (19.)
  15. Vadības kvalitāte (11.)
  16. Tirgus situācija (–)
  17. Nākamo periodu saistības (10.)
  18. Sociālās pārmaiņas (–)
  19. Cilvēku talants (12.)
  20. Reputācija (9.)
  21. Kapitāla pieejamība (18.)
  22. Politiskā iejaukšanās (4.)
  23. Terorisms (27.)
  24. Kompleksie instrumenti (25.)
  25. Piesārņojums (26.)

Avots: CSFI (Insurance Banana Skins 2015)

PwC Konsultāciju nodaļas projektu vadītājs un apdrošināšanas sektora līderis Ģirts Kronbergs pētījuma rezultātus attiecina arī uz Latviju un skaidro plašāk:

“Kopš iepriekšējā risku novērtējuma 2013. gadā var secināt, ka apdrošinātāju risku profils Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs ir ievērojami mainījies. Nozari regulējošo normatīvo aktu radītie atbilstības riski arī Latvijā vairs neieņem vadošās pozīcijas galvenokārt tādēļ, ka līdz ar Solvency II ieviešanu risku pārvaldība un kontroļu vide ir labāk integrēta kopējos pārvaldības procesos. Tomēr ES virza arvien jaunas normatīvās un regulējošās prasības, kas vērstas uz finanšu pakalpojumu un arī apdrošināšanas jomu, kas nākotnē varētu ietekmēt apdrošināšanas produktus un to piegādes kanālus, tādēļ paredzams, ka atbilstības normatīvu prasībām nodrošināšana būs viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskarsies apdrošinātāji Latvijā.

Pētījums arī ataino, ka viens no centrālajiem riskiem CAE un Latvijas kontekstā ir makroekonomiskais faktors, kas lielā mērā ir katalizators arī citu saistīto risku pieaugumam kopš 2013. gada – procentu likmju samazinājuma rezultātā radītie riski, garantēto produktu ienesīguma saglabāšana (īpaši dzīvības apdrošināšanā, kur līgumi slēgti pie optimistiskākām makroekonomikas prognozēm), veikto investīciju snieguma kritums u.c.”

Ģ.Kronbergs pievērš uzmanību tehnoloģiju ietekmei un augstajiem datu drošības riskiem, ar ko jārēķinās apdrošinātājiem: “Viena no galvenajām tendencēm, kas izriet no šī pētījuma un ir attiecināma gan globāli, gan CAE un Latvijas mērogā, ir arvien pieaugošā apdrošināšanas jomas digitalizēšanās, gan padarot apdrošinātājus pieejamākus, gan uzņemoties pārvaldīt ar to saistītos kiberdrošības un datu pārvaldības riskus. Tieši datu pārvaldības riskiem šobrīd Latvijā ir pievērsta nepamatoti maza uzmanība, vairāk pūļu veltot tehnoloģisko risku mazināšanai digitālajā vidē. Ņemot vērā, ka dati ir produktu izstrādes un klientu vajadzību izpratnes pamats, to pārvaldībai neapstrīdami būtu jābūt iekļautai korporatīvās pārvaldības procesos.”

Galvenie riski reģionā

Nav pārsteidzoši, ka makroekonomiskie riski ir nokļuvuši apdrošināšanas biznesa draudu saraksta galvgalī. Ekonomiskā perspektīva joprojām ir neskaidra, jo CAE tirgu negatīvi ietekmē Eirozonas krīze rietumos un ģeopolitiskā neskaidrība austrumos. Makroekonomiskajai situācijai ir liela ietekme uz pieprasījumu pēc apdrošināšanas produktiem un to ienesīgumu. Apdrošinātāji reaģē, samazinot savas pamatdarbības izmaksas, un koncentrējoties uz biznesa rentabilitāti.

Pastāvīgi zemas procentu likmes tika uzskatītas par nopietnāku draudu Eiropā nekā jebkurā citā reģionā. 2015. gada pētījumā šis risks bija jaunpienācējs un ierindojās 2. vietā CAE un 3. vietā pasaulē. Tā rezultātā apdrošināšanas sabiedrības cīnās ar pazeminātu investīciju atdevi, kura savukārt negatīvi ietekmē vispārīgos finanšu rezultātus. Turklāt tie apdrošinātāji, kuri 90.tajos gados, kad procentu likmes bija augstas, piedāvāja uzkrājumu produktus ar garantētu peļņu, šobrīd cieš zaudējumus, nespējot gūt pietiekami lielu peļņu savu saistību finansēšanai.

Situāciju skaidro PwC CAE apdrošināšanas sektora līderis Arturs Pikula: “Negatīvā ekonomiskā situācija un zemās procentu likmes ir radījušas “turbulenci,” kas apdraud investīciju ienākumu un kas ir būtiska visām apdrošināšanas sabiedrībām, vienlaikus radot izaicinājumus attiecībā uz garantētajiem produktiem dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās. Kopumā šie riski draud samazināt ilgtermiņa peļņas rādītājus. Lai šajā situācijā nodrošinātu ilgtspējīgas sekmes, apdrošinātājiem ir jāpārskata savi produkti un investīciju stratēģija gan investīciju atdeves ziņā, gan saskaņojot atmaksas termiņus ar apdrošināšanas saistībām. Konkurētspējas un rentabilitātes uzturēšanai svarīgākā būs produktu inovācija.”

Regulējums tiek uzskatīts par galveno risku pasaulē jau trešo reizi pēc kārtas un par piekto lielāko risku CAE. Regulējums – it sevišķi 2016. gada termiņš ES maksātspējas otrās direktīvas ieviešanai – rada papildu neskaidrību tirgū, kura darbība jau tāpat ir apgrūtināta. Uzņēmumi cīnās ar pieaugošām normatīvajām prasībām un darbības atbilstības nodrošināšanas izmaksām.

Apdrošinātāju prātus ļoti nomāc komercprakses jautājums, sevišķi attiecībā uz starpnieku piekoptajiem neētiskajiem dzīvības apdrošināšanas produktu pārdošanas paņēmieniem. Cenšoties mazināt šos riskus, regulatori ievieš patērētāju aizsardzības normas, lai uzlabotu starpnieku un izplatīšanas kanālu pārraudzību, tādējādi pievienojot vēl vienu dimensiju darbības atbilstības nodrošināšanas slogam.

Arvien lielākas bažas visā pasaulē rada kiberrisks, kurš ierindojas septītajā vietā CAE un ceturtajā vietā pasaulē. Pēc vairākiem apjomīgiem drošības pārkāpumiem ASV veselības apdrošināšanas sabiedrībās, gan klienti, gan apdrošinātāji raizējas par sensitīvu personas datu drošību. Arī nacionālie regulatori ir apjēguši situācijas nopietnību un ievieš jaunas tiesību normas, lai palīdzētu apdrošinātājiem vadīt un mazināt IT riskus.

Uzlabojamās jomas

Neraugoties uz ekonomikas, regulatoru un nozares pieaugošo spiedienu, CAE apdrošinātāji jūtas vairāk pārliecināti par savām spējām reaģēt uz biznesa riskiem nekā pirms diviem gadiem. Saskaņā ar šā gada Banana Skins pētījumu CAE “gatavības indekss” 2015. gadā palielinājās uz 3,18 (no 5) – kāpums no 2,93 2013. gadā.

Situāciju skaidro Arturs Pikula: “2013. gada Insurance Banana Skins pētījumā par lielāko risku CAE tika uzskatīts regulējums – galvenokārt sakarā ar neskaidrību par gatavību ES maksātspējas otrās direktīvas ieviešanai un ar to saistīto izmaksu/ieguvumu proporciju. Kopš tā laika CAE apdrošināšanas sabiedrību vidū mēs esam novērojuši lielāku uzsvaru uz riska vadību un darbības atbilstību. Apdrošinātāji investē labā pārvaldībā, stingrākā kontrolē un drošākās IT sistēmās. Līdzšinējais progress mūs ļoti uzmundrina, bet darāmā vēl daudz. Pats regulējums, ja to uztver kā kaut ko lielāku par vienkārši darbības atbilstības nodrošināšanu, spēj palīdzēt apdrošinātājiem ātrāk identificēt un izvērtēt riskus, kā arī uzlabot riska vadību. Mēs aicinām apdrošinātājus spert šo papildu soli, lai no procesa gūtu maksimālu labumu.”

Par pārskatu

Sadarbībā ar PwC veiktā CSFI Insurance Banana Skins 2015 pētījuma ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 800 apdrošināšanas profesionāļi un nozares novērotāji 54 valstīs, lai uzzinātu, kurās jomās tie tuvākajos 2–3 gados saskata lielākos riskus. CAE pārskata pamatā ir 34 atbildes no Čehijas, Polijas, Slovākijas, Latvijas, Horvātijas, Ungārijas un Krievijas.

Lai lejupielādētu pilnu globālo pārskatu, apmeklējiet www.pwc.com/bananaskins. Lai lejupielādētu CAE papildpārskatu, apmeklējietwww.pwc.pl/en/publikacje/2015/ceeinsurancebananaskins.jhtml.

Par PwC

PwC uzņēmumi palīdz juridiskām un fiziskām personām radīt tām nepieciešamo vērtību. Mūsu uzņēmumu tīklā 157 valstīs strādā vairāk nekā 208 000 speciālistu, kuru uzdevums ir sniegt kvalitatīvus revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas. Pastāstiet mums par sev svarīgo un uzziniet vairāk, apmeklējot mūs www.pwc.lv.

“PwC” apzīmē PwC uzņēmumu tīklu, kā arī vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.

Sazinieties ar mums

Kalvis Gavars

Kalvis Gavars

Mārketinga un komunikācijas vadītājs, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums