Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtībā būtu nepieciešami vēl daži uzlabojumi

2014. gada 28.janvāris.
 

Īsumā

  • Rīgas domes jaunākajā pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar PwC, noskaidrots, ka liela daļa Rīgas namīpašnieku, kuriem pieder kultūrvēsturiskās ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā, nav informēti par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu saņemšanas iespējām.
  • Rīgas domei jāmudina vairāk pilsētas namīpašniekus iesniegt pieteikumus NĪN atvieglojumiem, tādējādi veicinot namīpašumu un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu.
  • Koka ēkām būtu nepieciešami citi atbalsta instrumenti, kas palīdzētu šīs ēkas saglabāt.

Rīga, Latvija
2014. gada 28. janvāris

Rīgas domes jaunākajā pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar PwC, secināts, ka liela daļa Rīgas namīpašnieku, kuriem pieder kultūrvēsturiskās ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā, nav informēti par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu saņemšanas iespējām. Lai gan kultūrvēsturisko ēku īpašnieki ir apmierināti un atbalsta pašreizējo pieeju nodokļu atvieglojumu piemērošanā, PwC eksperti ir secinājuši, ka Rīgas domei ir jāveicina šo atvieglojumu izmantošana, tādējādi veicinot namīpašumu un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš specifiskiem informētības pasākumiem gan par nodokļu atvieglojumiem, gan par kultūrvēsturisko ēku saglabāšanas iespējām un nozīmību.

PwC speciālisti ir secinājuši, ka, lai arī šobrīd nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti tikai uz vienu gadu, efektīvāks risinājums būtu to piešķiršana uz trīs līdz pieciem gadiem, jo tādejādi palielinātos plānotās naudas plūsmas stabilitāte ēku īpašniekiem ilgākā laika periodā, un ēku atjaunošanas darbus būtu iespējams plānot ilgtermiņā. Pēc PwC ekspertu domām, lietderīgāka būtu arī nodokļu atvieglojumu piešķiršana avansā ar noteiktu termiņu, kura laikā jāveic ēkas uzlabojumi.

Pašlaik pieteikumus iesniedz arī dzīvokļu īpašnieki, tomēr nodokļu atvieglojumu piešķiršanas iespējas būtu ieteicams izskatīt ēkai kopumā, jo tas veicinātu daudz labāku ēku saglabāšanu un Rīgas domes sniegtais atbalsts tiešām tiktu izmantots ēku uzturēšanā un atjaunošanā, ko varētu praktiski būt grūti izdarīt, ja atvieglojumu saņem tikai atsevišķi dzīvokļi no ēkas.

Pētījumā ir secināts arī tas, ka ne visām ēku kategorijām NĪN atvieglojums ir efektīvākais veids, kā veicināt ēku saglabāšanu. Piemēram, koku ēku saglabāšanā būtu nepieciešama padziļināta izpēte un stratēģiska pieeja atbalsta instrumentu piešķiršanā.

„Latvijā nav iespējams precīzi piemērot kādas citas ES valsts praksi kultūrvēsturisko ēku saglabāšanā, jo vēsturiskās situācijas dēļ, deviņdesmito gadu sākumā atgūtajās ēkās ir jāveic lielāki ieguldījumi, un tas jāņem vērā, plānojot dažādus atbalsta mehānismus. Šie mehānismi ir rūpīgi jāanalizē, lai pašvaldības sniegtajam atbalstam varētu redzēt atdevi un kultūrvēsturiskās ēkas mūsu pilsētā būtu pievilcīgas vēl daudzus gadus,” tā situāciju vērtē PwC Konsultāciju nodaļas projektu vadītāja Anita Kalniņa.

Pētījumā, kas norisinājās 2013. gada novembrī un decembrī, PwC izvērtēja nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu efektivitāti kultūrvēsturisko ēku īpašniekiem Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Pētījuma ietvaros PwC apskatīja 15 Eiropas valstu pieeju NĪN atvieglojumiem.