PwC: Latvijai nepieciešams definēt attīstības virzienu un radīt inovāciju stratēģiju valsts mērogā

Investoriem ir nepieciešama prognozējama vide ar stabilu regulējumu un sakārtotu infrastruktūru

Rīga, Latvija

2014. gada 30.maijs

Š.g. 29. un 30. maijā notiek Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL), kā dalībnieks ir arī audita, nodokļu, juridisko un biznesa konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers SIA tikšanās ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta pārstāvjiem.

PwC vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska, kura ir arī ĀIPL priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka tikšanās laikā tiek pārrunāti būtiski Latvijas uzņēmējdarbības vides jautājumi, kas saistīti ar makroekonomiku un nodokļu politiku, investīciju drošību un aizsardzību, veselības aprūpi, kā arī ir plānots runāt par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Uz abu pušu tikšanos Rīgā ieradies arī PwC uzņēmumu tīkla Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītājs Maiks Kubena (Mike Kubena), kurš ceturtdien, 29. maijā kopā ar ĀIPL valdes priekšsēdētāju un CEMEX vadītāju Enriki Garsiju (Enrique Garcia) un starptautiskās inovāciju organizācijas "Lead the Future" dibinātāju un izpilddirektori Mariannu Abibu-Peču (Marianne Abib-Pech) piedalījās paneļdiskusijā ar nosaukumu „Kur ir investori?”.

Diskusijas laikā Maiks Kubena slavēja Latvijas spēju pārvarēt krīzi, kā arī aicināja apzināties valsts spēcīgās puses un izaugsmes iespējas. PwC reģiona vadītājs rosināja Latviju ieguldīt izpētē un attīstībā, kā arī infrastruktūras attīstībā, kas investoriem ir ļoti būtisks nosacījums lēmuma pieņemšanā, jo rada stabilu un prognozējamu vidi biznesa attīstībai.

Uzstāšanās laikā tika atzīmētas vairākas Latvijas stiprās puses: no Latvijas var piekļūt Eiropas Savienības un pasaules tirgiem, kā arī Latvija ir vārti uz Krieviju un NVS valstīm, Latvijā ir labi izglītots un prasmīgs darbaspēks un laba ekonomiskā izaugsme. Pateicoties labvēlīgiem nosacījumiem, Latvijā ir viegli uzsākt biznesu, taču vienlaikus pauda viedokli, ka būtu nepieciešams definēt valsts izaugsmes stratēģiju un uz kurieni tā vēlas virzīties, piemēram, vai tā vēlas sasniegt Igaunijas līmeni vai arī Latvijas mērķis ir kas vairāk.

Kubena norādīja, ka, uzturoties Latvijā, nav redzējis neko, kas liecinātu, ka Latvijai būtu kaut kāda inovāciju stratēģija. PwC Centrālās un Austrumeiropas reģiona izpilddirektors minēja arī citas jomas, kurās Latvijai vēl ir jāstrādā, piemēram, nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, jāmazina birokrātija, jāpalielina atklātība un caurspīdīgums, nepieciešama arī pozitīva ārējo tiešo investīciju pieredze. Latvijai ir arī liels ārējais parāds.

Diskusijas laikā Maiks Kubena arī sniedza ieskatu ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC 17th CEO survey rezultātos, kas norāda uz uzņēmēju lielākajām bažām ne tikai Latvijā, bet arī Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Lielākā daļa uzņēmēju šogad izaugsmi saskata esošās tirgus daļas paplašināšanā, kā arī produktu un pakalpojumu inovācijās. Biznesa un ekonomikas izaicinājumu augšgalā atrodas būtiskāko prasmju pieejamības trūkums (74%), izmaiņas pircēju uzvedībā un paradumos (60%), korupcija un kukuļņemšana (69%). No politiskajiem un valsts pārvaldes lielākajiem izaicinājumiem, uzņēmēji min nodokļu slogu (67%), pieaugošu pārmērīgu regulējumu (67%) un valsts rīcību saistībā ar fiskālo deficītu (67%).

Jau iepriekš ziņojām, šī gada sākumā PwC organizētajā 17. gadskārtējā pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās 1344 respondenti no 68 pasaules valstīm, tostarp arī Latvijas, laikā no 2013. gada oktobra līdz decembrim. Pirmo reizi šajā aptaujā piedalījās uzņēmēji no Latvijas, pārstāvēdami telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozari. Plašāk par veikto aptauju lasīt šeit.

Šodien, 30.maijā tikšanās reizē ar valdības ministriem notika viedokļu apmaiņa par ĀIPL jau iepriekš aktualizētajiem jautājumiem. Diskusijā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kas vienlaikus patlaban arī pilda veselības ministres pienākumus, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), finanšu ministrs Andris Vilks (V), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).