Pasaulē pieaugusi uzņēmumu vadītāju pārliecība par 2014. gadu, taču vismazāk optimisma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, tostarp arī Latvijā.

2014. gada 21.janvāris.
 

Īsumā

  • Divkāršojies to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri ir pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi šogad.
  • Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%).
  • Galvenos draudus biznesa attīstībai uzņēmēji Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā, tostarp arī Latvijā min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%) , kā arī ievērojamas izmaiņas patērētāju uzvedībā (59%).
  • 39% no aptaujātajiem šogad prognozē sava uzņēmuma izaugsmi.
  • Uzņēmējus satrauc pārmērīga regulējuma ietekme uz biznesu, fiskālais deficīts un nodokļu slogs. Bažas par šiem faktoriem šogad ir augstākas kā jebkad.
  • Puse no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem plāno palielināt darbaspēka apjomu.
  • Pirmo reizi šajā aptaujā piedalījās uzņēmēji no Latvijas, pārstāvēdami telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozari.

Davosa, Šveice
2014. gada 21. janvāris

PwC 2013. gada nogalē veiktajā uzņēmumu vadītāju aptaujā 17th Global CEO Survey, kurā šogad pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares, ir noskaidrojies, ka divreiz vairāk uzņēmumu vadītāji kā pērn ir pārliecināti, ka tuvāko 12 mēnešu laikā globālā ekonomika uzlabosies, bet 39% ir ļoti pārliecināti par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos šogad.

Globālā ekonomika

To vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir palielinājies līdz veseliem 44% salīdzinājumā ar 18% pērn. Tie, kuri neparedz ekonomikas izaugsmi šogad, ir vairs tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Nozaru griezumā tūrisma un atpūtas nozarē strādājošo pārliecība par izaugsmi pasaulē ir vislielākā (46%), tiem cieši seko bankās un finanšu tirgos strādājošie (45%), mazumtirgotāji (44%), finanšu pakalpojumu sniedzēji (44%), aktīvu pārvaldītāji (44%), komunikācijas nozares pārstāvji (44%) un būvnieki (41%). Vismazāk pārliecināto par izaugsmi strādā metālapstrādes jomā (19%).

Uzņēmēju prognozes par ieņēmumu palielināšanos

Par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā ļoti pārliecināti ir 39% vadītāji. Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn (36%). Vismazākā pārliecība bija 2009. gadā, kad šis rādītājs bija tikai 21%.

Vadītāji Tuvajos Austrumos par ieņēmumu palielināšanos ir vispārliecinātākie (69%), pērn tie bija tikai 53%. Tiem seko Āzijas un Klusā okeāna reģiona uzņēmumu pārstāvji, kuru pārliecība ir pieaugusi no 36% uz 45% šogad.

Rietumeiropā pārliecība ir pieaugusi par 8 procentpunktiem, sasniedzot 30%, taču Āfrikā pārliecība turpina kristies. Tikai 40% Āfrikas valstu uzņēmumu vadītāji ir izvēlējušies atbildi ļoti pārliecināti par 12 mēnešu izaugsmi, kas ir vēl mazāk nekā pērn, kad tādi bija 44% aptaujāto un 2012. gadā – 57%. Pārliecība ir sarukusi arī Latīņamerikas valstīs – šogad 43%, pērn 53%. Ziemeļamerikā situācija saglabājas stabila un par izaugsmi ir pārliecināti 33% aptaujāto.Jāatzīmē, ka 37% Centrālās un Austrumeiropas reģiona, tostarp, Latvijas uzņēmēji ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā.

Valstu griezumā pārliecība atšķiras ievērojami. Vadītāji ar visaugstāko pārliecību strādā Krievijā – tur 53% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos, tiem seko uzņēmēji Meksikā (51%) un Korejā (50%). Jāatzīmē, ka Korejai šis ir pamatīgs lēciens no 6% pērn. Tālāk seko Indija (49%), Ķīna (48%), Šveice (42%), Brazīlija (42%), ASV (36%), Vācija (33%), Apvienotā Karaliste (27%), Kanāda (27%), Japāna (27%), Itālija (27%), Francija (22%) un Argentīna, kur tikai 10% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos šogad.

********

Komentējot aptaujas rezultātus, kas plašākai sabiedrībai tika prezentēti 21. janvāra pēcpusdienā Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, PricewaterhouseCoopers International valdes priekšsēdētājs Deniss M. Nalijs sacīja:

“Uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir sākuši atgūt pārliecību. Tie ir veiksmīgi izveduši savus uzņēmumus cauri recesijai, un šobrīd jūtas pārliecinātāki attiecībā uz spēju vairot sava uzņēmuma ienākumus, kā arī saskata pozitīvas tendences globālās ekonomikas attīstībā. Uzņēmumu vadītāji arī atzīst, ka ilgtspējīga izaugsme pēckrīzes klimatā ir milzīgs izaicinājums, īpaši situācijā, kad krītas attīstības temps jaunattīstības valstīs.

Vienlaikus ir vairojušās arī uzņēmēju bažas, kas signalizē valstu vadītājiem un likumdevējiem par pārmērīgo regulējumu, fiskālo deficītu un nodokļu slogu visaugstākajā mērā. Nākotnē uzņēmumu vadītāji sagaida trīs galvenās tendences – strauju tehnoloģisku priekšrocību pieaugumu, demogrāfiskās izmaiņas un pagriezienu ekonomisko spēku sadalē – un kopīgi uzskata, ka šīm tendencēm būs vislielākā ietekme uz uzņēmumu izaugsmi un biznesu kopumā. Ja izdosies atrast veidu, kā šīs tendences izmantot sava uzņēmuma attīstībā, tā būs panākumu atslēga.”

********

Uzņēmumu vadītāju lielākās bažas

Tāpat kā ir mainījies uzņēmumu vadītāju skats uz globālo ekonomiku, ir mainījušies arī būtiskākie bažu cēloņi. Valsts un likumdevēju darbība vai bezdarbība ir uzņēmumu vadītāju bažu saraksta augšgalā. Uzņēmēju satraukums par pārmērīgu regulējumu (72%) un fiskālo deficītu (71%) ir augstāks kā jebkad. Valstis, kurās uzņēmēji ir īpaši satraukti par pārmērīgu regulējumu, ir Francija (88%), Austrālija (85%), Indija (82%) un Vācija (77%). Turpretī ASV satraukuma galvenais cēlonis ir fiskālais deficīts (92%), līdzīgi arī Argentīnā (90%) un Francijā (84%).

Centrālās un Austrumeiropas reģiona, kā sastāvā ir arī Latvija, lielākās bažas rada pārmērīgs regulējums (67%), valdības attieksme pret fiskālo deficītu (67%) un palielināts nodokļu slogs (67%). Mūsu reģionā kā galvenos draudus biznesa attīstībai min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%) un ievērojamas izmaiņas patērētāju uzvedībā (59%).

Vadītāji aptaujā ir atzinuši, ka raizējas par attīstības tempa kritumu jaunattīstības valstīs (65%) un gauso izaugsmi attīstītajās valstīs (71%). Pārējās bažas ir pieaugošs nodokļu slogs (70%), kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums (63%), valūtas kursa svārstības (60%) un finanšu tirgu nestabilitāte (59%).

Bet tādus aktuālus jautājumus kā kiberuzbrukuma draudus – tostarp datu drošības trūkumu – un traucējošas tehnoloģiju nomaiņas ātrumu par draudiem uzskata mazāk nekā puse vadītāju.

Pastāvošais regulējums teju 80% uzņēmumu vadītājiem ir palielinājis izmaksas un 52% apgrūtinājis kvalificētu darbinieku piesaisti. 40% apgalvo, ka regulējums ir slāpējis centienus iekarot jaunu tirgu vai būt inovatīviem. Pie regulējuma pozitīvās ietekmes jāpiemin, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka spēcīgā regulējuma dēļ spēj uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Gatavojoties nākotnei

Jautājumā par to, kas veicinātu izaugsmi nākotnē, iespēju saraksta augšgalā atrodas jaunu produktu vai pakalpojumu izstrāde, kā atzinuši 35% uzņēmumu vadītāju salīdzinājumā ar 25% pērn. Uzņēmumu iegādi, apvienošanu vai stratēģisku partnerību nākamgad plāno aptuveni 20% vadītāju salīdzinājumā ar 17% pērn. Uzņēmumu vadītāji pēta izaugsmi arī ārpus Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas, nākamajos trīs līdz piecos gados saskatot labas izaugsmes iespējas, piemēram, Indonēzijā, Meksikā, Turcijā, Taizemē un Vjetnamā. Iespēju sarakstā augstu ierindota arī ASV, Vācija un Apvienotā Karaliste.

Uzņēmumu vadītāji raugās pozitīvi attiecībā uz darbaspēka palielināšanas iecerēm. Puse no aptaujātajiem atzina, ka tuvāko 12 mēnešu laikā tie plāno palielināt darbinieku skaitu salīdzinājumā ar 45% 2013. gadā. Industrijas, kurās ir visizteiktākā apņemšanās palielināt darba roku skaitu ir tehnoloģijas (63%), biznesa pakalpojumi (62%) un ieguldījumu pārvaldība (58%).

Tā kā situācija globālajā ekonomikā stabilizējas, uzņēmumu vadītāji ir identificējuši svarīgākās tendences, kas transformēs biznesu tuvāko piecu gadu laikā. Starp tiem ir tehnoloģiju progress, ko minēja 81% aptaujāto uzņēmēju, tam seko demogrāfiskās izmaiņas (60%) un spēku samēra izmaiņas globālajā ekonomikā (59%).

Lai spētu tikt gala ar šiem izaicinājumiem, uzņēmēji apgalvo, ka plāno pielāgot talantu vadības stratēģiju (93%), strādāt pie klientu noturēšanas un lojalitātes veidošanas (91%), tehnoloģisko ieguldījumu veikšanas (90%), organizatoriskās struktūras pilnveidošanas (89%) un pilnvērtīgākas datu apstrādes un izmantošanas (88%).

Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka pašreiz plāno savu darbību trīs gadus uz priekšu, taču tikai 40% uzskata, ka izvēlētais laika nogrieznis ir ideāls.

Sadarbība ar valsti

Aicināti sarindot trīs galvenās prioritātes, kuras valstu vadītājiem būtu jārisina, uzņēmēji min finansiālo stabilitāti (53%), infrastruktūras uzlabojumus (50%) un atbalsta sniegšanu starptautiskās konkurētspējas palielināšanā, kā arī nodokļu sistēmas uzlabojumus (50%).
Mazāk nekā puse (46%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka valsts jau nodrošina finansiālo stabilitāti un 37% atzīst panākumus un uzlabojumus infrastruktūras uzlabošanā. Vairāk nekā puse (51%) vadītāju apgalvo, ka to pārstāvētās valsts veiktie uzlabojumi nodokļu sistēmā nav bijuši efektīvi.

Nodokļu samaksa

Aptaujā secināts, ka starptautiskā nodokļu sistēma uzņēmēju acīs nav sevi attaisnojusi. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvo, ka starptautisko nodokļu sistēmu ir nepieciešams pilnībā pārveidot. Turklāt 75% uzņēmumu ir svarīgi, lai sabiedrība redz, ka tie godprātīgi maksā nodokļus.

Lielākā daļa vadītāju apgalvo, ka nodokļu sistēmu regulējums un konkurētspēja ir būtiskākie faktori korporatīvo lēmumu pieņemšanā un piekrīt, ka starptautiskajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams ziņot par ieņēmumiem, peļņu un samaksātajiem nodokļiem katrā valstī, kurā tie darbojas. Tie piekrīt arī tam, ka nodokļu iestādēm visā pasaulē jābūt iespējai brīvi dalīties ar šo informāciju.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka pašreizējie ESAO mēģinājumi reformēt starptautisko nodokļu sistēmu būs veiksmīgi tuvākajos gados, savukārt 40% apgalvo, ka centieni nesniegs kopīgo risinājumu.

Iesaistīto pušu cerības un uzticība

Uzņēmumu vadītāji visā pasaulē atzīst, ka tas, ko iesaistītās puses cer no viņiem sagaidīt viņu nozarē, pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski mainījies: 52% apgalvo, ka ir palielinājies uzticības līmenis starp uzņēmumiem un klientiem salīdzinājumā ar 12%, kuri to noliedz. 43% apgalvo, ka ir uzlabojusies uzticība starp kreditoriem un investoriem, bet 16% saka, ka nē. 42% apgalvo, ka ir palielinājusies uzticība starp piegādātājiem un uzņēmējiem, bet 6% apgalvo pretējo.

Kamēr 24% no respondentiem ir pamanījuši uzlabojumus attiecībās ar regulatoriem un valsti, 34% saka, ka tā tomēr nav.

Vairums aptaujāto apgalvo, ka uzņēmumiem ir būtiskas attiecības ar visām ieinteresētajām personām un ir svarīgi attaisnot to cerības, rīkojoties ētiski un pārliecinoties par piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku uzticamību un vairojot dažādību.


Piezīmes redaktoram

1. Aptaujas metodoloģija

PwC organizētajā 17. gadskārtējā pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās 1344 respondenti no 68 pasaules valstīm laikā no 2013. gada oktobra līdz decembrim. 445 intervijas notika Āzijas un Klusā okeāna reģionā, 442 – Eiropā, 212 – Ziemeļamerikā, 165 – Latīņamerikā, 45 – Āfrikā un 35 – Tuvajos Austrumos.

Pilnu ziņojumu ar grafikiem var lejupielādēt no www.press.pwc.com. Pēc pasākuma būs pieejami arī video klipi no uzņēmumu vadītāju aptaujas preses relīzes Davosā.

2. Valstu saraksts, kuras ir ļoti pārliecinātas par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos
 

Ļoti pārliecinātas par ieņēmumu palielināšanos
  2014. g. 2013. g.
Russia 53% 66%
Mexico  51% 62%
Korea  50% 6%
India  49% 63%
China/ Hong Kong  48% 40%
ASEAN  45% 40%
Denmark  44% N/A 
Switzerland  42% 18%
Brazil  42% 44%
Global  39% 36%
Romania  39% 42%
US  36% 30%
Australia  34% 30%
Germany  33% 31%
Scandinavia  30% 20%
UK  27% 22%
Canada  27% 42%
Japan  27% 18%
Italy  27% 21%
Venezuela  25% 30%
South Africa  25% 45%
Spain  23% 20%
France  22% 13%
Argentina  10% 26%

 3. Darbaspēka palielināšana ir plānota šādās nozarēs:

Uzņēmēju skaits, kuri plāno tuvāko 12 mēnešu laikā palielināt darbinieku skaitu (industrijas griezumā)
  2014. g. 2013. g.
Technology 63% 44%
Business services 62% 56%
Insurance 59% 39%
Asset Management 58% 55%
Energy 56% 39%
Entertainment & Media 53% 43%
Healthcare 53% 43%
Banking & Capital Markets 52% 44%
Communications 52% 36%
Engineering & Construction 51% 52%
Hospitality & Leisure 51% 33%
Retail 51% 49%
Chemicals 49% 43%
Consumer Goods 46% 40%
Consumer & Industrial Products Services 46% N/A
Industrial Manufacturing 46% 36%
Automotive 45% 44%
Forest, Paper & Packaging 45% 32%
Pharmaceuticals & Life Sciences 44% 38%
Transport & Logistics 40% 43%
Power & Utilities 36% 41%
Mining 25% 39%
Metals 22% 28%