Uzņēmumu vadītāji un valdību pārstāvji aicina uz raitāku starptautisko dialogu ekonomiskās attīstības jautājumos

2009. gada 28. aprīlis

Ekonomiskās krīzes ietekmē uzņēmumu vadītāji atbalsta valsts sektora lomas ekonomikā palielināšanu, tomēr norāda, ka, lai panāktu globālās ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, nepieciešams uzlabot uzņēmēju un valdību sadarbību un nodrošināt pārdomātāku tirgus regulēšanas mehānismu pielietojumu, secināts privātā un valsts sektora sadarbības jautājumiem veltītajā PricewaterhouseCoopers pētījumā Government and the global CEO: Redefining success.

Pētījuma ietvaros tika izmantoti PricewaterhouseCoopers veiktās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti, kā arī veiktas intervijas ar dažādu valstu valdību un valsts sektora institūciju vadītājiem.

Strauji samazinoties uzņēmumu pārliecībai par to nākotnes izredzēm un iespējām piesaistīt nepieciešamo finansējumu, daudzu valstu valdībām ir nācies veikt bezprecedenta pasākumus, piešķirot uzņēmumiem vērienīgus aizdevumus vai pārņemot to kapitāla daļas, lai nodrošinātu šiem uzņēmumiem iespēju turpināt darbību. Recesija ietekmējusi arī uzņēmumu vadītāju optimismu – tie paredz pakāpenisku ekonomikas atgūšanos tikai nākamo trīs gadu laikā. Tādēļ uzņēmēji aicina valdības izmantot visus to rīcībā esošos mehānismus, lai nodrošinātu šī brīža situācijai (t.sk. kapitāla, zināšanu, darba spēka, preču, pakalpojumu un informācijas plūsmām) atbilstošus pasākumus privātā un valsts sektora sadarbības veicināšanai ar mērķi panākt ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

„Valdībām visā pasaulē ir jānodrošina „skrejceļš” nākotnes izaugsmei, gan nodrošinot ekonomiskās aktivitātes saglabāšanu šībrīža nestabilajā situācijā, gan skaidri parādot, kādu reformu rezultātā un faktoru ietekmē iespējama ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Lai nodrošinātu globālo sistēmisko risku novēršanu, jāveic vairāki pasākumi, tajā skaitā reformas tādās institūcijās kā Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas Fonds un Pasaules Banka, kā arī jāpiešķir lielāka nozīme G20 valstu sanāksmēm kā forumam, kur tiek operatīvi pieņemti pasaules ekonomikas attīstībai svarīgi lēmumi”, komentē viens no pētījuma autoriem PricewaterhouseCoopers globālais publiskā sektora klientiem sniedzamo pakalpojumu vadītājs Jan Sturesson.

Pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka:

  • Ievērojami liels skaits - 10% - aptaujāto uzņēmumu ir saņēmuši dažāda veida valsts atbalstu (daļēja vai pilnīga kapitāla daļu iegāde, aizdevumi, subsīdijas utml.) un atbalstu saņēmušo vidū ir visu nozaru uzņēmumi;
  • 57% valsts atbalstīto uzņēmumu vadītāji par kritiski svarīgu uzskata spēju nodrošināt augstu klientu apkalpošanas kvalitāti, kas ir ievērojami mazāk nekā valsts atbalstu nesaņemošos uzņēmumos, kuru vadītāji šo kā prioritāti norādīja 67% gadījumos;
  • Neskatoties uz to, ka kopumā uzņēmēji lielāku valsts līdzdalību ekonomikā pašreizējos apstākļos atzīst par pieņemamu, 55% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka pārmērīgu regulējošo prasību ieviešana ir viens no būtiskākajiem riskiem, kas apdraud uzņēmumu izaugsmes iespējas.

Jan Sturesson norāda: „Valdības loma vairs nav noskatīšanās no malas, bet gan aktīva līdzdalība uzņēmējdarbībā. Pilsoņi, kā nodokļu maksātāji, ir kļuvuši par īpašniekiem un galvotājiem (aizdevumu piešķiršanas rezultātā) plaša spektra uzņēmējdarbībā – no finanšu pakalpojumiem līdz auto industrijas nozarei. Tā kā valdības atbalstītie uzņēmumi mazāk fokusējas uz klientu apmierinātības nodrošināšanu, ilgstoša valsts atbalsta saglabāšana var savā ziņā bremzēt šo uzņēmumu konkurētspējas attīstību ilgtermiņā. Tāpēc valdībām ir jāizstrādā izejas stratēģijas attiecībā uz krīzes laikā atbalstītajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to konkurētspēju tad, kad atbalsts tiem vairs netiks sniegts.”

Noslēgumā Jan Sturesson piebilst: „Pētījuma rezultāti skaidri norāda uz strauji pieaugošu atbalstu efektīvāku mehānismu izveidošanai, lai nodrošinātu starptautisko dialogu ekonomikas attīstības jautājumos. Spēja sadarboties – atsevišķa uzņēmuma ietvaros, starp vairākiem uzņēmumiem, kā arī starp valsts un privāto sektoru ir kritiski svarīga. Izaicinājumi, kas mūs visus sagaida, ir pārāk lieli, lai tos būtu iespējams pārvarēt kādā citā veidā.”

Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem un salīdzinot tos ar Latvijā novērotām tendencēm, PricewaterhouseCoopers Latvijas uzņēmuma Efektivitātes uzlabošanas risinājumu nodaļas vadītāja Baiba Apine komentē: „Uzņēmumu vadītāji visā pasaulē par vienu no svarīgākajām ilgtermiņa izaugsmes sastāvdaļām ir atzinuši talantīgu un kvalificētu cilvēku pieejamību darba tirgū, kas ir būtisks un aktuāls jautājums arī Latvijā. Šobrīd Latvijā jūtams inženiertehnisko speciālistu trūkums – to sagatavošanai būtu jābūt vienai no īstermiņa prioritātēm. Kā viens no Latvijas ekonomikas attīstības kavēkļiem ir jāmin arī administratīvais slogs uzņēmēju attiecībās ar valsti. Pirmais solis uz tā samazināšanu būtu elektroniskās informācijas aprites procesu uzlabošana tādās uzņēmējdarbībai būtiskās funkcijās kā uzņēmumu reģistrācija, preču pavadzīmju un rēķinu aprite.”

Ar papildus informāciju un pētījuma atskaiti iespējams iepazīties, apmeklējot pētījumam veltīto PricewaterhouseCoopers mājas lapas sadaļu: http://www.psrc-pwc.com.