Ēnu ekonomika

2011. gada 13. janvāris
Publicēts žurnālā "Saldo"
Autore: Ingrīda Dimiņa

 

Pēdējā gada laikā daudz runāts par ēnu ekonomikas apjoma samazināšanu kā par alternatīvu citiem budžeta konsolidācijas pasākumiem. 2010. gada 10. augustā Ministru Kabinets apstiprināja pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. - 2013. gadam. Šajā rakstā tiks aprakstīts: kas ir ēnu ekonomika, tās ietekme, metodes apjoma aprēķināšanai un Latvijas pasākumu plāns tās apkarošanai.

Jēdziens

Literatūrā ir sastopamas dažādas ēnu ekonomikas definīcijas. Izplatītākās definīcijas ir „ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā” vai „legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošana, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā”. Vēl viena definīcija ir „legālu preču un pakalpojumu ražošana, kas tiek slēpta no valsts iestādēm, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, no dažādu regulējošu prasību ievērošanas (piemēram, minimālā alga, maksimāli pieļaujamās darba stundas, darba drošības prasības u.c.) un dažādu administratīvu procedūru pildīšanas (piemēram, statistikas atskaišu u.c. formu pildīšanas). Ēnu ekonomikas jēdzienā neietver kriminālas darbības (nelegālas darbības, kā narkotiku tirdzniecība, zādzības, laupīšana, utt.) un neformālo uzņēmējdarbību mājsaimniecībās (angliski „informal household economy").

Ietekme

Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu - tātad valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu (ceļu remonts, veselības aizsardzība, izglītība u.c.) apjomu un kvalitāti. Taču starp ēnu un legālo ekonomiku pastāv ļoti sarežģītas attiecības. Ēnu ekonomikā tiek saražotas preces un pakalpojumi, kas legālajā ekonomikā, iespējams, nekad netiktu radīti. Nauda, kas tiek nopelnīta ēnu ekonomikā, pēc tam tiek iepludināta (tērēta) legālajā ekonomikā, tādējādi vairojot IKP. Apjoma aprēķināšanas metodes Ēnu ekonomikas apjoma aprēķināšanai izmanto tiešās metodes (aptaujas, anketas, nodokļu audits) un netiešās (makroindikatoru) metodes. Dažādu metožu izmantošana bieži uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus vai pat pretējas tendences dinamikā. Dažādi eksperti ar dažādām metodēm ir mēģinājuši aprēķināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, un rezultāti ir ļoti atšķirīgi. Vieni pētnieki, telefoniski aptaujājot Latvijas uzņēmējus un izmantojot statistiskus modeļus, secinājuši, ka tās apjoms Latvijā ir 19.1% no oficiālā IKP un ka ēnu ekonomikā vairāk iesaistās celtniecības un inovatīvi uzņēmumi, kā arī uzņēmumi ar lielāku drosmi uzņemties risku un ar lielāku apgrozījuma kāpumu. (Ne)apmierinātība ar nodokļu sistēmu, ar VID darbu vai valsts atbalstu neietekmē iesaistīšanos ēnu ekonomikas darbībās. Savukārt, citi pētnieki, izmantojot makroekonomiskus rādītājus, secinājuši, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir 32% (Igaunijā – 29.9%, Lietuvā – 32.4%, bijušajās padomju bloka valstīs vidēji – 39.9%, ar augstāko rādītāju 61.5% Azerbaidžānā un zemāko 17.4% Slovākijā, bet 21 OECD valstī (Latvija nav OECD valsts) vidēji 14% ar zemākajiem rādītājiem 7.8% ASV, 8.3% Šveicē un 8.7% Austrijā un augstākajiem rādītājiem 19.8% Spānijā, 22.2% Itālijā un 25.2% Grieķijā). Augsts nodokļu slogs darbam, valsts institūciju kvalitāte, darba tirgus regulējums, publisko pakalpojumu kvalitāte, korupcija valsts pārvaldē („atskaitījumi” par iegūtiem pasūtījumiem un tml.) tiek minēti kā ēnu ekonomiku veicinoši faktori. Tieši augstais nodokļu slogs darbam tiek uzskatīts par iemeslu tam, ka ēnu ekonomikas apjoma rādītājs Rietumeiropas valstīs ir augstāks nekā ASV.

Latvijas pasākumu plāns

Latvijas plānā ir pavisam 61 (!) pasākums. Tālāk uzskaitām tikai, mūsuprāt, nozīmīgākos. Jāpiebilst, ka dažu tālāk minēto pasākumu lomu ēnu ekonomikas mazināšanā ir visai grūti ieraudzīt, taču tie noteikti sekmēs uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un skaidrākus „spēles noteikumus” visiem „spēlētājiem”.

Nodokļu politikas jomā

  • Nodokļu sistēmas pārskatīšana mazajiem uzņēmumiem (mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana un īpašu normu – kases princips un reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana - ieviešana PVN likumā).
  • Nodokļu sloga samazināšana darbaspēkam (trīs gadu laikā palielinot mēneša ar IIN neapliekamo minimumu par 20 latiem (līdz 95 latiem 2013. gadā) un pārskatot minimālo mēneša algu).
  • UIN un IIN atvieglojumu sistēmas pārskatīšana, atceļot atvieglojumus, kas nav sasnieguši to ieviešanas mērķi un, iespējams, to vietā ieviešot mērķtiecīgākus.

Administratīvā sloga mazināšana

  • Vienotā nodokļu konta izveidošana.
  • Kontrolējošo iestāžu (piemēram, VID un Valsts darba inspekcija) sadarbības koordinēšana.
  • Atsevišķu informatīvo atskaišu atcelšana.

Atbalsts godīgajiem uzņēmējiem un pārejas uz legālo ekonomiku veicināšana

  • Uzņēmēju „baltie saraksti”, arī „atzītā komersanta” shēmas ieviešana muitas jomā.
  • Vienreizēja pasākuma īstenošana, dzēšot soda naudas un nokavējuma naudas, ja tiek samaksāts pamatparāds, kā arī iespēja legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli (nodokļu amnestija).
  • Labprātīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas ņemšana vērā publisko tiesību līgumu slēgšanā un ES fondu naudas piešķiršanā.
  • Paātrinātas nodokļu pārmaksu atmaksas.
  • Būtiski samazinātas kontrolējošo iestāžu pārbaudes.

Kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšana

  • Likumdošanas sakārtošana atbilstoši OECD vadlīnijām par transfertcenu piemērošanu.
  • Iespēja komersantiem griezties VID pirms darījuma veikšanas, lai pārbaudītu transfertcenu atbilstību normatīvajiem aktiem (t.s. „advance pricing agreements” ieviešana).
  • Auditējamā perioda pagarināšana uz 5 gadiem.
  • Iespēja koriģēt valsts nodevas apmēru darījumos ar nekustamo īpašumu.
  • VID tiesības audita laikā piekļūt visai uzņēmumā esošajai datoros glabātajai grāmatvedības informācijai un attaisnojuma dokumentiem un pārkopēt tos VID datu nesējā.
  • Pienākums informēt VID par preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu internetā (līdzīgi kā VID tiek reģistrētas struktūrvienības).
  • Tiesības kontrolējošām iestādēm piekļūt papildus informācijai (piemēram, kredītu reģistram u.c.).
  • Pienākums Uzņēmumu Reģistram pārbaudīt jaundibināma uzņēmuma norādītās juridiskās adreses tiesisko pamatojumu un amatpersonas deklarēto dzīvesvietu u.c.
  • Fizisko personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana no 01.07.2011.

Normatīvo aktu izstrāde

  • Vienkārša jauno normatīvo aktu būtības un piemērošanas skaidrojuma publicēšana.
  • Informēšana par ES normatīvajiem aktiem un to ietekmi uz Latvijas likumiem.

Sodu politika

  • Sodu sistēmas pārskatīšana, lai nodrošinātu soda atbilstību pārkāpuma smagumam un sodu vienveidīga piemērošana, t.sk. soda sankciju piemērošanas vadlīniju publiskošana pēc to izstrādāšanas. Šajā kontekstā pārdomas vieš VID prakse nodokļu auditos atcelt priekšnodokli un uzrēķināt soda naudas par darījumiem ar piegādātājiem, kas vēlāk atsakās no saviem darījumiem, un kur par pamatu šādiem uzrēķiniem kalpo piegādātāja amatpersonas liecība par to, ka tā ir parakstījusi un izsniegusi rēķinus par nenotikušiem darījumiem.
  • Garāks periods, par kuru darba devējam saglabājas atbildība par nesamaksātajiem obligātajiem nodokļu maksājumiem (šobrīd 1 mēnesis) un par darbinieku nodarbināšanu nelegāli (šobrīd 3 mēneši).
  • Publisko iepirkumu un ES fondu naudu piešķiršanas jomā civiltiesiskā atbildība ģenerāluzņēmējam par apakšuzņēmējam konstatētiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas un nodarbinātības jomā.

Darbs ar sabiedrību

  • Pozitīvo un negatīvo piemēru publiskošana.
  • Sabiedrības informēšana par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.

Konkrētu nozaru priekšlikumi

  • Būvniecībā negodīgo komersantu izslēgšana no būvkomersantu reģistra.
  • Izložu un azartspēļu jomā pavisam 12 pasākumi, t.sk. tiesības Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai bloķēt domēnu vārdus, konfiscēt azartspēles organizēšanas rīkus, aizliegt veikt maksājumus uz nelicencētu azartspēļu organizētāju kontiem, vairāki pasākumi pārkāpumu ierobežošanai reklāmas izplatīšanas jomā, nodokļa likmes samazināšana no 10% uz 5% par interaktīvo spēļu ieņēmumiem, regulējuma ieviešana pokera spēļu organizēšanai u.c.
  • Metālapstrādē reversā PVN piemērošana metāllūžņu savākšanai un pārstrādei un IIN piemērošanas pārskatīšana metāllūžņu savākšanai no iedzīvotājiem.
  • Vairāki pasākumi transporta nozarē, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežniecībā un mazumtirdzniecībā.