Noskaidroti augstākie riski banku nozarē pasaulē un Latvijā

Rīga, Latvija

2014. gada 14. augusts

Īsumā:

  • Augstākie riski banku nozarē pasaulē ir regulējums un politiskā ietekme.
  • Augstākie riski banku nozarē Latvijā ir rentabilitātes nodrošināšana un riska cena.
  • Šogad pasaulē tehnoloģiju risks piedzīvojis rekordlielu lēcienu no 18. uz 4. vietu, taču Latvijā atrodas tikai 13. vietā.
  • Kopumā bankas Latvijā jūtas gatavas sastapties ar minētajiem riskiem vairāk nekā citas pasaules valstīs.
  • Latvijā šī aptauja tika veikta pirmo reizi un tajā piedalījās 13 bankas.

Šā gada sākumā PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē, Eiropā un pirmo reizi arī Latvijā veica aptauju par banku nozares riskiem, kas tika sarindoti pēc to ietekmes smaguma, atklājot nozarē strādājošo uztraukuma galvenos cēloņus. Līdztekus riska faktoru apzināšanai, aptaujātie novērtēja savu gatavību sastapties ar šiem riskiem, kā arī atklāja uztraukuma līmeni par nozares situāciju kopumā.

Globālā pētījuma secinājumi šogad balstās uz atsauksmēm no vairāk nekā 650 bankām, regulatoriem un banku nozares novērotājiem 59 valstīs. Latvijā šajā aptaujā piedalījās 13 bankas un aptaujāto vidū bija 7 banku vadītāji un valdes locekļi, kā arī finanšu departamentu direktori, 5 risku departamenta vadītāji un 2 analītiķi.

To varētu dēvēt par pirmo pēckrīzes Banking Banana Skins aptauju, jo iegūtie rezultāti liecina, ka pirmo reizi septiņos gados uztraukums par stāvokli banku sistēmā ir mazinājies.

Pasaulē valda bažas par pārmērīgu regulējumu

Šogad respondentiem pasaulē šķiet, ka lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi. Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un varētu kaitēt bankām, kā arī vienlaikus bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos. Šāds viedoklis bija īpaši raksturīgs respondentiem Eiropā, tostarp Latvijā, kur banku sektora stabilizācijas nolūkos tika īstenotas plašas sankcijas gan ES, gan dalībvalstu līmenī: „Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,” ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka „regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs.” Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.

Latvijā – vislielākās bažas par rentabilitāti un riska cenu

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Latvijas valstij raksturīgo situāciju, kad banku sektors ir sadalīts divās daļās – rezidentiem un nerezidentiem, kontekstā ar potenciālajiem riskiem, min arī viens no respondentiem: „Manas galvenās bažas ir saistītas ar ievērojami lielo banku skaitu, kuras nav „skandināvu bankas,” bet gan vietējās un NVS valstu izcelsmes bankas, kas lielākoties apkalpo nerezidentus. Šo fondu stabilitāte un ar naudas atmazgāšanu saistītie riski var ievērojami ietekmēt šo banku stabilitāti.”

Latvijai raksturīgs arī tas, ka lielākā daļa operacionālo risku – banku vadības centieni, īstenotā pārdošanas un komercdarbības prakse, korporatīvā pārvaldība un procesu administrēšana – vidēji tika vērtēti krietni zemāk nekā Eiropā un pasaulē.

Tehnoloģijas, kas globāli un Eiropā ir visstraujāk augušais risks, Latvijā tiek vērtēts salīdzinoši zemu – 13. vietā.

TOP 10 risku salīdzinājums pasaulē, Eiropā un Latvijā

Nr. p.k. Pasaule Eiropa Latvija
1. Regulējums Regulējums Rentabilitāte
2. Politiskā ietekme Politiskā ietekme Riska cena
3. Makroekonomiskā vide Makroekonomiskā vide Regulējums
4. Tehnoloģiju risks Rentabilitāte Politiskā ietekme
5. Rentabilitāte Riska cena Jaunattīstības tirgi
6. Riska cena Kredītrisks Pārmaiņu vadība
7. Kredītrisks Korporatīvā pārvaldība Kredītrisks
8. Korporatīvā pārvaldība Kapitāla pieejamība Cilvēkresursi
9. Noziedzība Tehnoloģiju risks Makroekonomiskā vide
10. Kapitāla pieejamība Riska vadības kvalitāte Kapitāla pieejamība

 

Ievērojamākās atšķirības starp Latvijas un pasaules rādītājiem

Augstākie riski

  • Rentabilitāte – lielākoties saistīta ar atbilstības nodrošināšanu, kas ietver gan vadības resursu izmantošanas, gan pielāgošanās izmaksas.
  • Riska cena – šī riska pieaugums skaidrojams ar to, ka bankas tirgū cenšas gūt peļņu, taču tas kļūst arvien sarežģītāk.
  • Jaunattīstības tirgi
  • Pārmaiņu vadība

Zemākie riski

  • Korporatīvā pārvaldība
  • Procesu administrēšana
  • Banku vadības ietekme un centieni
  • Tehnoloģiju risks

Kopējais uztraukuma līmenis bankās

Šajā aptaujā tika aprēķināts arī kopējais uztraukuma līmenis, summējot nosaukto risku intensitāti. Latvijā tie ir 2,85 punkti skalā 1–5, līdz ar to mūsu valsts banku uztraukums ir viens no zemākajiem pasaulē:

Ķīna Latvija Polija Krievija Globāli Malaizija
2,19 2,85 2,88 2,96 3,12 3,66

Banku gatavība sastapties ar šiem riskiem

Respondentiem tika vaicāts „Cik gatavas, jūsuprāt, ir bankas sastapties ar nosauktajiem riskiem?” skalā no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē vāji sagatavotas, 5 – labi sagatavotas. Latvijas banku gatavība tika novērtēta ar 3,23 punktiem, uzrādot labāku situāciju nekā vidēji pasaulē:

ASV Krievija Globāli Latvija Polija Ķīna Kanāda
2,48 2,81 3,04 3,23 3,50 3,50 3,52

Latvijas banku sniegtās atbildes ar globālajiem rezultātiem sasaista arī PwC Finanšu un revīzijas pakalpojumu partnere Ilandra Lejiņa: „Latvijas banku bažas rentabilitātes nodrošināšanā ir saistītas ar vietējā un Eiropas mēroga regulējuma radīto papildu slogu, kā arī ar ienākumu samazināšanos no eiro konvertācijām un zemās atdeves ieguldījumu iespējām valstu obligācijās. Saskaņā ar FKTK ziņojumu 2013. gadā mūsu valstī ir uzlabojusies banku pelnītspēja un kredītu kvalitāte, taču aptaujas rezultāts liecina, ka bankām ir saglabājušās atmiņas par tiem peļņas apmēriem, kas pieredzēti pirmskrīzes periodā. Iespējams, ka bankas arī šobrīd turpina cerēt, ka šos rādītājus būs iespējams atkārtot. Papildu pelnītspēju ietekmējošs faktors ir tirgū valdošā konkurence kreditēšanas jomā, īpaši korporatīvajā segmentā, kā arī valdošās tendences noguldījumu veikšanā, kas apvienojumā ar regulējumu un atmiņām par nesen piedzīvoto krīzi liek bankām izvēlēties drošākus noguldījumus un vienlaikus būt gatavām pelnīt mazāk.”

Savukārt PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska pauž bažas par nozares gatavību nākotnes izaicinājumiem: „Nozare Latvijā ir īpaša un neviendabīga, turklāt tā pavisam nesenā pagātnē piedzīvoja spēcīgu satricinājumu, kā rezultātā piesardzība un riska cenas pieaugums apvienojumā ar visā Eiropā valdošo regulējuma stingrību šobrīd traucē mūsu bankām pelnīt tikpat, cik pirmskrīzes periodā. Taču vai šādos apstākļos tas maz ir iespējams? PwC jaunākais ziņojums The Future Shape of Banking vēsta, ka bankas Latvijā un pasaulē ir lielu pārmaiņu priekšā. Notiek izmaiņas patērētāju uzvedībā, tehnoloģiju attīstībā un regulējumā. Mainās finanšu tirgus un līdz ar to arī līdzšinējais bankas modelis, kurš vairs nav ilgtspējīgs. Vērojama pakāpeniska pāreja no pakalpojumu sniegšanas klātienē uz tehnoloģiskiem risinājumiem, tiek pārskatīta filiāļu loma un funkcijas, pieaug bezskaidras naudas darījumi un ir parādījusies pirmā virtuālā nauda bitcoin. Līdzās alternatīvo maksājumu sistēmām finanšu sektorā būtiski palielinājusies nebanku kredītdevēju loma. Visas šīs izmaiņas rada jaunus riskus, vienlaikus norādot uz nepieciešamību pēc spēcīga attīstības redzējuma. Taču vai bankas tam ir gatavas? Vai regulators un likumdevējs Latvijā spēs piemēroties jaunajai situācijai?”

Tehnoloģiju risks, kurš šogad pasaulē sasniedzis rekordaugstu līmeni, Latvijā ir salīdzinoši zems. Kāpēc tā, skaidro PwC IT konsultāciju vecākā projektu vadītāja, Dr. dat. Baiba Apine: „Šogad tehnoloģiju risks pasaulē ir ievērojami pieaudzis – divu gadu laikā tas pacēlies no 18. uz 4. vietu, taču Latvijā tikai 13. vieta. Būtiskākais faktors, kas Latvijas komercbanku vadītājiem liek justies pārliecinātiem par bankas gatavību reaģēt uz mērķētiem kiberuzbrukumiem, ir pēckrīzes laikā veiktās investīcijas, gan atjaunojot banku informācijas sistēmas, gan investējot specifiskos informācijas drošības risinājumos. Tehnoloģiju nepārtraukta atjaunošana ir būtisks faktors drošības risku mazināšanai, taču ne mazāk būtiskas ir bankas darbinieku zināšanas par daudzajiem informācijas drošības aspektiem. Pilnībā sagatavoties kiberuzbrukumam nav iespējams, taču ļoti svarīga bankām ir apziņa, ka darbinieku rīcība uzbrukuma gadījumā būs saskaņota un paredzama, kā arī, iespējams, izmēģināta jau iepriekš. Bankas Latvijā nodarbina informācijas drošības speciālistus un cenšas apmācīt darbiniekus par informācijas drošību. Lai gan darāmā vēl daudz, veiktās investīcijas gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos ļauj banku vadītājiem drošāk raudzīties nākotnē.”

Visu risku salīdzinājums pasaulē un Latvijā

Nr. p.k. Pasaule Latvija
1. Regulējums Rentabilitāte
2. Politiskā ietekme Riska cena
3. Makroekonomiskā vide Regulējums
4. Tehnoloģiju risks Politiskā ietekme
5. Rentabilitāte Jaunattīstības tirgi
6. Riska cena Pārmaiņu vadība
7. Kredītrisks Kredītrisks
8. Korporatīvā pārvaldība Cilvēkresursi
9. Noziedzība Makroekonomiskā vide
10. Kapitāla pieejamība Kapitāla pieejamība
11. Riska vadības kvalitāte Noziedzība
12. Procentu likmes Riska vadības kvalitāte
13. Procesu administrēšana Tehnoloģiju risks
14. Pārmaiņu vadība Likviditāte
15. Likviditāte Procentu likmes
16. Pārdošanas un komercdarbības prakse Atvasinātie finanšu instrumenti
17. Jaunattīstības tirgi Sociālie mediji
18. Atvasinātie finanšu instrumenti Preču tirgi
19. Sociālie mediji Procesu administrēšana
20. Citi finanšu pakalpojumu sniedzēji Akciju tirgi
21. Vadības centieni Korporatīvā pārvaldība
22. Valūta Pārdošanas un komercdarbības prakse
23. Cilvēkresursi Valūta
24. Paļaušanās uz trešajām pusēm Vadības centieni
25. Sociālā ilgtspēja Citi finanšu pakalpojumu sniedzēji
26. Akciju tirgi Sociālā ilgtspēja
27. Preču tirgi Paļaušanās uz trešajām pusēm
28. Komercdarbības pēctecība Komercdarbības pēctecība

 

Par aptauju Banking Banana Skins

Banking Banana Skins aptaujā, kas ik pēc diviem gadiem tiek veikta Eiropā un pasaulē sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI), tiek apzināti banku nozares galvenie riski un sarindoti pēc to ietekmes smaguma, atklājot nozarē strādājošo uztraukuma galvenos cēloņus. Līdztekus riska faktoru apzināšanai, aptaujātie novērtē savu gatavību sastapties ar šiem riskiem, kā arī atklāj uztraukuma līmeni par nozares situāciju kopumā.

Šie aptaujas rezultāti apraksta riska perspektīvas banku nozarei 2013.–2014. gadu mijā, kad globālā ekonomika un banku sistēma atgūstas no finanšu krīzes, taču situāciju vēl nav ietekmējusi ģeopolitiskā situācijā Ukrainā un Krievijā.

Šogad no Latvijas 19 bankām dalībai aptaujā atsaucās 13, tostarp visi lielākie nozares dalībnieki. Vēlamies teikt paldies banku vadītājiem un valdes locekļiem, kā arī risku un finanšu departamentu direktoriem, kuri palīdzēja aptaujas tapšanā.

Lai novērtētu situācijas attīstību vairāku gadu griezumā, PwC uzņēmums Latvijā ir nolēmis šo aptauju veikt arī turpmāk, nodrošinot banku nozares dalībniekus, regulatoru, uzraugošās iestādes un citus interesentus ar informāciju par nozares riskiem. Pētījuma rezultātu salīdzinājums un datu dinamika kopš 1996. gada jau šobrīd palīdz ieraudzīt interesantas sakarības un, iespējams, laikus pamanīt jaunas krīzes tuvošanos.

Šogad nav pieejami dati par pārējām Baltijas valstīm. Latvijai tuvākās valstis, kurās tika veikts šis pētījums, ir Zviedrija, Somija, Polija, Dānija, Krievija un Ukraina.

Vairāk par pētījumu var izlasīt šeit.

Uz augšu