Pasaules banku nozares pārstāvjus šobrīd visvairāk satrauc politiskā iejaukšanās nozarē

2010. gada 1. februāris
 

Šobrīd pasaules bankas lielākos riskus saista ne tik daudz ar finansiāliem, bet gan ar politiskiem jautājumiem, tā secināts PricewaterhouseCoopers un CSFI (The Centre for the Study of Financial Innovation) veiktajā pētījumā “Banking Banana Skins 2010”.

Banku sektora ikgadējais risku pētījums, kura ietvaros aptaujātas finanšu nozares 450 vadošās personas 49 valstīs atklāj, ka no 30 visbiežāk pieminētajiem riskiem par vienu no visnozīmīgākajiem, kas ietekmējis banku darbību šajos krīzes apstākļos, ir atzīta „politiskā iejaukšanās”.

Pēdējo 15 gadu laikā, kopš tiek veikts šis pētījums, politiskā iejaukšanās nekad nav bijusi norādīta kā riska faktors, bet iepriekš bieži pieminēts risks, kas saistās ar pārāk lielu regulējošo iestāžu iejaukšanos biznesā, šogad ierindojas trešajā vietā.

Aptaujas rezultāti Centrālajā un Austrumeiropā pārsvarā ir saistīti ar bažām par banku izredzēm pārdzīvot šī brīža ekonomiskos apstākļus. Ekonomikas stāvoklis šajā reģionā ir ļoti nestabils, par ko liecina arī darbības apstākļu pasliktināšanās, slikto aizdevumu skaita krasā palielināšanās, kā arī novājinātais banku finansiālais stāvoklis. Bieži tiek apšaubīta banku spēja izdzīvot šajā sarežģītajā periodā, īpaši attiecībā uz riska vadību. Tāpat tiek izteiktas bažas par to, ka banku piesardzība ierobežos arī kredītu piedāvājumu, kā iespaidā palēnināsies ekonomikas atgūšanās. Kapitāla pieejamība banku atdzīvināšanai noslēdz trīs pieminētāko risku topu šajā reģionā.

Galvenie riski Zviedrijā ir saistīti ar krīzi un tās sekām. Galvenās bažas rada pārmērīga pārvaldes iestāžu iejaukšanās un administratīvais slogs. Sevišķi apgrūtinoši ir jaunie stingrie noteikumi, kas regulē parādsaistību un pamatkapitāla proporciju. Tas ir cieši saistīts ar bažām par politisko iejaukšanos banku nozarē, kā arī valsts pārņemto banku konkurējoša iesaistīšanās tirgū. Zviedrijas bankas visvairāk satraucas par lielajiem kreditēšanas apjomiem Baltijas valstīs. Lai gan finanšu tirgus likviditāte ir uzlabojusies, pastāv bažas, ka tā varētu atkal pasliktināties gadījumā, ja iestājas kredīta un ekonomikas riski.

PricewaterhouseCoopers revīzijas un uzņēmējdarbības nodrošinājuma nodaļas direktore Ilandra Lejiņa komentēja: „Kaut arī Latvijas ekonomikā ir vērojamas stabilizācijas pazīmes, banku sektora atlabšana būs pakāpeniska un bankām arī nākamgad būs aktuāli kapitāla pārvaldes, likviditātes, risku vadības un organizācijas pārvaldības aspekti. Liela ietekme uz banku sektora attīstību būs arī valsts kredītreitingam, kas ietekmē banku iespējas aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad bankas reaģēja uz tirgū notiekošo, šogad bankām ir jāpārskata savi biznesa modeļi un jāizstrādā ilgtermiņa izaugsmes stratēģija, no kā būs atkarīga veiksmīga banku turpmākā darbība.”