Uzņēmumu vadītāju pārliecība par izaugsmi atgriezusies pirmskrīzes līmenī

PwC aptaujā uzmanība ir vērsta uz inovācijām, talanta un darba vietu jautājumiem

2011. gada 25. janvāris

Divus gadus pēc recesijas zemākā punkta pārvarēšanas, vadītāju pārliecība par nākotnes izaugsmes iespējām ir atgriezusies gandrīz pirmskrīzes līmenī, tā vēsta PwC 14. ikgadējā Pasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, kurā tika aptaujāts 1201 respondents. No aptaujātajiem vadītājiem 48% atzina, ka ir "ļoti pārliecināti" par izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā. Tās ir būtiskākās izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šādu pārliecību izteica tikai 31% aptaujas respondentu, savukārt 2008. gadā, pirms straujā ekonomikas krīzes uzbrukuma, šis rādītājs sasniedza 50%. Aptaujas rezultāti tika prezentēti ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Kopumā 88% uzņēmumu vadītāju atzina, ka šobrīd, zināmā mērā, ir pārliecināti par turpmāko 12 mēnešu izaugsmes izredzēm, kas ir 7% kāpums salīdzot ar pagājušo gadu. Ilgtermiņā, 94% ir pārliecināti par izaugsmi trīs gadu laikā, kas ir divu procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Pārliecība atjaunojusies visos kontinentos. Īpaši optimistiski par izaugsmi tuvākajā laikā ir vadītāji Indijā, Austrijā, Kolumbijā, Peru, Ķīnā, Taizemē un Paragvajā. Vadītāji Rietumeiropā izteica vismazāko pārliecību, izņemot Vācijas vadītājus, no kuriem "ļoti pārliecināti” bija gandrīz 80%, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad šādu pārliecību izteica apmēram 20%.

Ķīna tiek uzskatīta par nozīmīgāko valsti nākotnes izaugsmei - to minēja 39% aptaujāto vadītāju. Kā nākamā nozīmīgākā tika minēta ASV (21%), Brazīlija (19%) un Indija (18%). Tāpat Ķīna, ASV un Indija tika minētas, kā svarīgākie nākotnes produktu un izejvielu avoti. Reģionāli, 90% uzņēmumu vadītāju sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā viņu darbības apjoms varētu pieaugt Āzijā, kam seko Latīņamerika ar 84%, Āfrika ar 75%, Tuvie Austrumi ar 72% un Austrumeiropa ar 70%. Bet tikai trešdaļa respondentu norādīja, ka valstij, kurā atrodas uzņēmuma galvenā mītne, pastāv augsts izaugsmes potenciāls.

Stratēģiski labākās izaugsmes iespējas nākamo 12 mēnešu laikā radīs jaunu produktu un pakalpojumu attīstība un esošās tirgus daļas palielināšana  - šos abus faktorus minēja 29% vadītāju, savukārt iekļūšanu jaunos tirgos minēja 17% vadītāju. Pārņemšanas un apvienošanās darījumi (Mergers & Acquisitions), kopuzņēmumu un apvienību dibināšana tika minēti, kā nozīmīga izaugsmes stratēģijas sastāvdaļa.

"Vadītāji ir izauguši no “paslēpēm”, lai izdzīvotu ekonomikas lejupslīdes laikā. Šobrīd viņi ir gatavi izmantot  izaugsmes iespējas, ko sniedz labāki pasaules ekonomikas apstākļi un paaugstinātas klientu prasības," sacīja Denis M. Nellijs (Dennis M. Nally), PwC globālais vadītājs.

"Pasaules ekonomika no recesijas atgūstas divos līmeņos. Attīstības valstu - Ķīnas, Indijas un Brazīlijas ekonomikas pieaugums daudzkārt pārspēj attīstīto valstu. Ekonomikas stabilitātes svārstības rada problēmas vadītājiem,  pieņemot tādus lēmumus, kā piemēram, kā un kur ieguldīt iekārtās, cilvēkos un inovācijās. Uzņēmumi, kas to sapratīs un ieguldīs attīstības un strauji augošās ekonomikās, izmantojot atšķirīgus izaugsmes modeļus, būs ieguvēji turpmākajos gados," viņš piebilda.

Aptaujā tika atspoguļoti arī vadītāju plāni, kas attiecas uz jaunu darbinieku piesaisti - vairāk kā puse (51%) aptaujāto vadītāju apgalvoja, ka viņi plāno izveidot jaunas darba vietas nākamo 12 mēnešu laikā, kas ir 39% palielinājums, ņemot vērā iepriekšējā gada aptaujas rezultātus. Vadītāji Centrālajā Eiropā, Āzijā un Klusā okeāna valstīs, kā arī Āfrikā bija īpaši pārliecināti par jaunu darba vietu radīšanu. Svarīgi, ka tikai 16% no uzņēmumu vadītājiem, paredzēja samazināt darba vietu skaitu nākamajā gadā, salīdzinot ar 25% pagājušajā gadā.

Aptaujas rezultāti uzrādīja arī ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz stratēģiju. Lielākā daļa (84%) uzņēmumu vadītāju atklāja, ka viņi ir izmainījuši savu uzņēmumu stratēģiju pēdējo divu gadu laikā, un aptuveni trešdaļa teica, ka izmaiņas bija ļoti būtiskas. Stratēģiskas izmaiņas izraisīja galvenokārt ekonomiskā nedrošība, klientu prasības, un pēc - recesijas dinamika nozarē. Lielākā daļa vadītāju, atklāja, ka viņi plāno mainīt stratēģiju, kas attiecas uz darbiniekiem (83%), risku vadību (77%), ieguldījumiem (76%) un organizatorisko struktūru (74%).

64% vadītāju plāno samazināt izmaksas, turpmāko 12 mēnešu laikā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 6%.  Pārņemšanas vai apvienošanās darījumus būtu gatavi veikt 34%, bet puse apsver iespēju izveidot jaunu stratēģisko apvienību vai kopuzņēmumu, savukārt 31% izteica gatavību izmantot ārpakalpojumus. Visvairāk atvērti pārņemšanas vai apvienošanās iespējām bija uzņēmumu vadītāji Rietumeiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

PwC Latvijas uzņēmuma vadītājs Ahmeds Šarhs komentēja: „Uzņēmumu vadītāji Latvijā saskaras ar tām pašām vai ļoti līdzīgām problēmām, kā arī iespējām. Pārliecība par izaugsmes iespējām pakāpeniski atgriežas, un arvien vairāk vadītāju izlemj par labu investīcijām savos uzņēmumos un darbiniekos. Protams, pastāv arī daudz  izaicinājumu - lēna ekonomikas atgūšanās, izmaksu samazināšana, piemērotu darba kandidātu trūkums, jaunu produktu attīstība. Latvija piedzīvo arī vērtīgu darbinieku skaita samazinājumu, kas saistīts ar demogrāfiskās situācijas tendencēm, tādām kā emigrācija un zems dzimstības līmenis, kas radīs nopietnas problēmas nākotnē.”

Draudi nākotnes biznesam:
Apmēram trīs ceturtdaļas vadītāju, kā potenciālus draudus savai uzņēmējdarbībai, minēja nepārliecinošo un nestabilo ekonomikas izaugsmi, kas ir kāpums no pagājušā gada, kad šādu apgalvojumu izteica 66% aptaujas dalībnieku. Gandrīz trešdaļa vadītāju teica, ka viņi ir "ļoti noraizējušies" par ekonomikas perspektīvām. Citi bieži pieminētie draudi bija: valdības reakcija uz fiskālo deficītu (61%), pārlieku liela valsts kontrole (60%), valūtas kursa svārstību sekas (54%), nestabili kapitāla tirgi (52%) un protekcionisms (40%). Inflācijas līmeni minēja mazāk kā trešā daļa respondentu.

Starp citiem biznesa draudiem 56% minēja pieejamību kvalificētam darba spēkam, kam seko nodokļu palielinājums (55%) un patērētāju uzvedības izmaiņas (48%). Īpašas bažas par potenciālā darba spēka kvalifikācijas un prasmju trūkumu izteica Āzijas un Klusā Okeāna valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

Starp globālajiem riskiem tika minēta politikas nestabilitāte (58%), dabas resursu nepietiekamība (34%), klimata izmaiņas (27%) un dabas katastrofas (25%).

Valdību prioritātes:
Gandrīz puse aptaujāto vadītāju, kā valdības prioritāti, minēja valsts infrastruktūras uzlabošanu. 47% par prioritāti uzskatīja kvalificētu darbinieku piesaistīšanu un attīstīšanu. Stabilitātes nodrošināšanu finanšu sektorā, kā arī kapitāla pieejamību minēja vienāds apjoms respondentu - 45%. Vairāk nekā 60% uzņēmumu vadītāju vienojās, ka valsts izdevumu samazināšana un nodokļu paaugstināšana palēninās to valstu ekonomisko izaugsmi, un 53% atzina, ka viņu uzņēmuma nodokļi pieaugs dēļ valdības reakcijas uz pieaugošo valsts parādu. Tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa vadītāju atzina, ka uzņēmumā tiek veiktas stratēģiskas izmaiņas sakarā ar valsts izdevumu samazināšanu un nodokļu palielinājumu.

Darbaspēka pieejamība:
Ņemot vērā pastāvīgo cīņu par vērtīgiem darbiniekiem, vadītāji nākamajos trīs gados identificēja sekojošas  problēmas: piemērotu kandidātu ar nepieciešamajām iemaņām ierobežota pieejamība (66%), jaunāku darbinieku pieņemšana darbā un integrēšana (54%), izcilāko darbinieku zaudēšana konkurentiem (52%), kā arī pievilcīgas karjeras nodrošināšana (50%). Kā galvenās stratēģijas šo problēmu risināšanā tika izvirzītas: motivācijai vairāk piemērot nefinanšu atlīdzības (65%), darbiniekiem piedāvāt iespējas gūt starptautisku pieredzi (59%), kā arī sadarboties ar valdību un mācību iestādēm, lai uzlabotu prasmes (54%).

Aptaujas metodoloģija:
PwC 14. ikgadējās Globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas ietvaros tika veikta 1201 intervija 69 pasaules valstīs 2010.gada pēdējā ceturksnī. Rietumeiropā tika veiktas 420, Āzijas un klusā okeāna valstīs – 257, Latīņamerikā – 221, Ziemeļamerikā - 148, Austrumeiropā – 98, un 57 intervijas Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

Aptauja un ar to saistītie grafiki pieejami: www.pwc.com/ceosurvey