Transfertcenu starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti ieviešana Latvijā

Globālo caurskatāmības iniciatīvu ietvaros ESAO ir publicējusi gala ziņojumu par nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (angl. Base Erosion and Profit Shifting jeb BEPS) 13. darbību “Transfertcenu dokumentācija un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti,” kuras pamatā ir trīs pamatprincipi – saliedētība, būtība un caurskatāmība.

Tā kā Latvija ir ESAO dalībvalsts, VID seko notikumu attīstībai un aktīvi iesaistās BEPS iniciatīvā, turklāt Latvija piedalās obligātās automātiskās nodokļu informācijas apmaiņas mehānismā.[1]

Finanšu ministrija kopā ar VID izstrādāja grozījumus, lai ieviestu ESAO BEPS 13. darbības atsevišķus ieteikumus, precīzāk, lai ieviestu prasības attiecībā uz starptautiskas uzņēmuma grupas pārskatu par katru valsti.[2] Tika grozīts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. pants, uzliekot Latvijas nodokļu maksātājiem pienākumu iesniegt VID valsts līmeņa pārskatu.

_{[1] Council Directive (EU) 2016/881/EU}

_{[2] Avots: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40414562}

Kādas ir ieviestās izmaiņas?

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nodokļu maksātājam būs pienākums iesniegt starptautiskās uzņēmumu grupas (SUG) pārskatu par katru valsti (SUGP). Ministru kabinets izstrādāja precīzas vadlīnijas, lai noteiktu, kuriem nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt SUGP un kāda veida informācija tajā jāiekļauj.

Balstoties uz ministru kabineta noteikumiem Nr. 397 “Starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti noteikumi” (MK noteikumi Nr.397), kas tika pieņēmti 2017. gada 4. jūlijā (un stājušies spēkā 14. jūlijā), var secināt, ka lielākoties normas izriet no BEPS 13. darbības vadlīnijām, ievērojot BEPS iniciatīvas galvenos mērķus -

formulēt konsekventu transfertcenu pozīciju
ieviest standartizētu transfertcenu dokumentāciju.

BEPS iniciatīva uzliek SUGP iesniegšanas pienākumu tādai SUG, kuras kalendāra gada konsolidētais apgrozījums sasniedz vai pārsniedz 750 miljonus eiro. Saskaņā ar pārskata sagatavošanas noteikumiem, pirmais pārskata fiskālais gads sākas 2016. gada 1. janvārī un aptver 12 mēnešus. Pirmo pārskatu būs jāsniedz līdz 2017. gada 31. decembrim, jeb 12 mēnešu laikā pēc pārskata fiskālā gada pēdējās dienas.

Latvijā strādājošiem uzņēmumiem svarīgs ir jautājums, kā šis jaunais pienākums ietekmēs Latvijas nodokļu un pārskatu iesniegšanas prasību izpildi. Šo jautājumu var sadalīt trīs aspektos:

Kuriem uzņēmumiem būs pienākums iesniegt SUGP Latvijā?
Kāda informācija par SUG nonāks VID rīcībā?
Kādas būs jaunā pienākuma sekas Latvijas uzņēmumiem?

Aplūkosim katru no šiem aspektiem sīkāk.

Uz ko attiecas SUGP?

Konceptuāli varētu domāt, ka tikai SUG galvenais uzņēmums būs atbildīgs par SUGP iesniegšanu, taču praksē ir iespējami vairāki varianti. Esam identificējuši trīs scenārijus, kas ir vienlīdz iespējami.

1. scenārijs – SUG ar galveno mātes uzņēmumu Latvijā

Balstoties uz MK noteikumiem Nr.397, SUGP būs jāsniedz SUG ar galveno mātes uzņēmumu Latvijā, ja grupas gada konsolidētais apgrozījums sasniedz vai pārsniedz 750 miljonus eiro.

SUGP iesniedz valstī, kurā SUG galvenais mātes uzņēmums ir nodokļu rezidents, un šī valsts to automātiski nosūta katrai valstij, kurā SUG veic uzņēmējdarbību, izmantojot spēkā esošo informācijas apmaiņas regulējumu. Latvija apņemas izsūtīt 2016.gada SUGP 18 mēnešu laikā no 2016.pārskata gada beigām.

Interesanti ir tas, ka valstis var mainīt ESAO ieteikto slieksni pārskata iesniegšanai. Piemēram, Bulgārijas likumprojekts par SUGP ieviešanu nosaka 750 miljonu eiro slieksni SUG ar galveno mātes uzņēmumu ārpus Bulgārijas un 50 miljonu eiro slieksni SUG ar galveno mātes uzņēmumu Bulgārijā.

2. scenārijs – SUG ar galveno mātes uzņēmumu ārpus Latvijas

Lai gan SUGP iesniegšanas pienākums galvenokārt attiecas uz SUG galveno uzņēmumu, īpašas prasības varētu attiekties arī uz vietējiem meitas uzņēmumiem (t.s. sekundārais mehānisms). Ja galvenais mātes uzņēmums nav citādi sniedzis informāciju vai ja VID nevar automātiski iegūt SUGP saskaņā ar nodokļu konvencijām un citiem informācijas apmaiņas līgumiem, tad iesniegšanas pienākums būtu kādam no grupas uzņēmumiem, piemēram, grupas uzņēmumam Latvijā.

Piemēram, SUG ar galveno mātes uzņēmumu Vācijā un vairākiem strādājošiem uzņēmumiem visā pasaulē var izlemt, ka pārskatu SUG vārdā iesniegs meitas uzņēmums Latvijā. Jāņem vērā, ka šīs pieejas ietvaros, SUGP būtu jāiekļauj dati par katru SUG darbības valsti.

3. scenārijs – SUG ar galveno mātes uzņēmumu valstī, kurā nav ieviestas pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas prasības

Saskaņā ar ESAO BEPS 13. darbības ziņojumu un Padomes direktīvu, ja kādas valsts normatīvie akti nepieprasa SUGP no galvenā mātes uzņēmuma vai arī ja šī valsts nav ievērojusi obligātās automātiskās nodokļu informācijas apmaiņas principus, tad galvenā mātes uzņēmuma vietā par SUGP iesniegšanu būs atbildīgs kāds noteikts grupas uzņēmums.

Proti, ja Lietuva neieviesīs SUGP regulējumu, tad SUG ar galveno mātes uzņēmumu Lietuvā būs jāiesniedz pārskats, ja grupā ietilpst uzņēmumi, kas darbojas kādā no ārvalstīm, kura ir ieviesusi SUGP prasības (piemēram, Latvijā).

Lai kontrolētu šo mehānismu, dažas valstis (piemēram, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija, Igaunija) ir uzlikušas pienākumu SUG vietējiem meitas uzņēmumiem informēt nodokļu administrāciju par to, kurš uzņēmums iesniegs SUGP un kurā valstī. Šāda prasība ir noteikta arī Latvijā. Proti SUG Latvijas meitas uzņēmumiem ir uzlikts par pienākumu līdz 2017. gada 31. augustam paziņot VID kurš uzņēmums grupā un kādā valstī iesniegs SUGP.

Kas ietilpst SUGP?

ESAO uzliek nodokļu maksātājiem pienākumu sagatavot SUGP atbilstoši ESAO “Transfertcenu noteikšanas vadlīniju daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām” grozītajai V daļai, kas prezentēta BEPS 13. darbības ziņojumā. Atbilstoši šim regulējumam SUGP standartā ietilpst šāda nodokļu administrācijām sniedzama informācija par SUG:

ieņēmumi no saistītām un nesaistītām personām;
peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas;
nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa);
uzkrātais ienākuma nodoklis;
pamatkapitāls;
uzkrātie ienākumi;
darbinieku skaits;
materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti;
saraksts ar uzņēmumiem, kas ir rezidenti (t.sk. pastāvīgās pārstāvniecības), un katra uzņēmuma veiktā pamatdarbība.

Var šķist, ka SUGP ir tikai formāls pasākums, jo BEPS 13. darbības analīze liecina, ka nodokļu administrācijai ir jāiesniedz tikai vispārīga finanšu informācija. Tomēr īstenībā šī informācija nodokļu administrācijai sniegs sākotnējo priekšstatu par SUG –

darbību,
organizatoriskam struktūrām,
darbības profiliem,
ieņēmumu un peļņas sadalījumu grupā,
grupas uzņēmumu atsevišķi samaksāto faktisko nodokļu likmi,
grupas samaksāto kopējo ienākuma nodokli procentos no grupas kopējās peļņas un ieņēmumiem.

ESAO ir uzsvērusi, ka SUGP mērķis ir palīdzēt nodokļu administrācijām veikt augsta līmeņa transfertcenu riska novērtējumus, piemēram, atlasot transfertcenu auditam piemērotus gadījumus. Proti, SUGP kalpos kā momentuzņēmums, kuru nodokļu administrācija aktīvi izmantos, lai izvērtētu, vai nav notikusi grupas uzņēmuma gūtā ienākuma mākslīga novirzīšana uz nodokļu ziņā izdevīgākām valstīm.

SUGP praktiskā piemērošana pasaulē

Daudzas valstis jau ir ieviesušas trīs līmeņu pārskatu iesniegšanas prasības, t.sk. transfertcenu dokumentācijas jauno formātu (grupas dokumentāciju un uzņēmuma dokumentāciju), kā arī SUGP. Saskaņā ar ESAO šā gada 3. jūlijā aktualizēto sarakstu SUGP ieviešanas procesā kopumā piedalās 101 valstis, no kurām 27 ir ES dalībvalstis. Šajās valstīs strādājošiem SUG uzņēmumiem varētu būt pienākums iesniegt savu pirmo SUGP par 2016. pārskata gadu līdz 2017. gada 31. decembrim.

1. attēlā ir redzamas visas pasaules valstis, uz kurām jau attiecas BEPS 13. darbības prasības.

_{1. attēls: 13. darbības paātrinātais ceļš pasaulē}

_{Aktualizēta informācija par SUGP ieviešanu konkrētās valstīs atrodama šeit:}

_{http://www.oecd.org/tax/automatic-exchange/crs-implementation-and-assistance/crs-by-jurisdiction/#d.en.345489.}

Praktiskais piemērs

Lai saprastu SUGP iespējamās sekas, aprakstīsim hipotētisku situāciju, kura varētu izraisīt VID interesi.

Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums (LV Co) sniedz IT programmēšanas pakalpojumus savai saistītai pusei, kas atrodas Džersiju salās (JE Co), kurš tālāk šos pakalpojumus pārdod nesaistītiem klientiem. Saskaņā ar grupas organizatorisko struktūru, JE Co nodrošina grupas biznesa stratēģijas izstrādi, vadības un mārketinga stratēģijas, ģenerē idejas jaunām programmām, piesaista jaunus klientus un pārdod programmēšanas pakalpojumus nesaistītām personām, savukārt LV Co sniedz IT programmēšanas pakalpojumus saskaņā ar JE Co norādījumiem.

Aplūkosim JE Co sagatavoto un iesniegto SUGP, ko VID saņēmis automātiskās nodokļu informācijas apmaiņas mehānismā ietvaros.

_{2. attēls: Organizatoriskā struktūra}

Starptautiskas uzņēmumu grupas nosaukums: TP Holding Attiecīgais fiskālais gads: 2017. gads Izmantotā valūta EUR
_{Rezidences valsts vai teritorija nodokļu vajadzībām}	_Ieņēmumi			_{Peļņa (zaudēju-mi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas}	_{Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)}	_{Uzkrātais ienākuma nodoklis – kārtējais gads}	_{Pamat-kapitāls}	_{Uzkrātie ienākumi}	_Darbi- _{nieku skaits}	_{Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti}
_{Rezidences valsts vai teritorija nodokļu vajadzībām}	_{Nesaistītas puses}	_{Saistītās puses}	_Kopā	_{Peļņa (zaudēju-mi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas}	_{Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)}	_{Uzkrātais ienākuma nodoklis – kārtējais gads}	_{Pamat-kapitāls}	_{Uzkrātie ienākumi}	_Darbi- _{nieku skaits}
_JE	_756,769	₀	_756,769	_53,108	₀	₀	_2,000	_180,546	₁	₁₆
_LV	₀	_76,307	_76,307	_39,87	₅₉₈	₀	₃	₀	₂₅₀	_8,781

_{1. tabula - Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un saimnieciskās darbības veidiem sadalījumā pa valstīm vai teritorijām nodokļu vajadzībām}

Starptautiskas uzņēmumu grupas nosaukums:TP Holding

Attiecīgais fiskālais gads: 2017. gads

_{Rezidences valsts vai teritorija nodokļu vajadzībām}

_{Starptau-tiskas uzņēmu-mu grupas nosau-kums}

_{Izveidoša-nas vai reģistrācijas valsts, ja tā atšķiras no rezidences valsts nodokļu vajadzībām}

_{Galvenais (-ie) saimnieciskās darbības veids (-i)}

_{Pētniecība un izstrāde}

_{Intelektuālā īpašuma turējums vai pārvaldība}

_{Pirkšana vai publiskais iepirkums}

_{Apstrādes rūpniecība vai ražošana}

_{Pārdošana, tirgvedība vai izplatīšana}

_{Administratīvie, pārvaldības vai atbalsta pakalpojumi}

_{Pakalpojumu sniegšana nesaistītām pusēm}

_{Grupas iekšējā finansēšana}

_{Regulēti finanšu pakalpojumi}

_{Apdrošināšana}

_{Līdzdalība daļās vai citos kapitāla vērtspapīru instrumentos}

_{Neaktīva darbība}

_Cits

_JE

_{JE Co}

_UK

_X

_LV

_{LV Co}

_LV

_X

_{2. tabula – Saraksts ar visām starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajām vienībām, kuras iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu vajadzībām izvēlētām rezidences valstīm un teritorijām}

Saskaņā ar iesniegto SUGP grupas kopējie ieņēmumi ir EUR 75,6769 tūkstoši un kopējā peļņa – EUR 53,108 tūkstoši. Grupas samaksātais kopējais ienākuma nodoklis ir EUR 598 tūkstoši, jeb 1,13% no kopējās konsolidētās peļņas. Proti, grupas samaksātā faktiskā nodokļu likme ir 1,13%.

Šāda situācija noteikti pievērstu VID uzmanību un radītu jautājumus par Latvijas uzņēmuma funkcionālo profilu un atlīdzību. Pieņemsim, ka LV Co atbild uz VID jautājumiem, sakot, ka šajos darījumos LV Co rīkojas kā ierobežota riska pakalpojumu sniedzējs un saņem no JE Co pakalpojumu maksu, kurā ietilpst visas pārdoto pakalpojumu izmaksas ar nelielu uzcenojumu. Lielāko daļu peļņas no IT programmu pārdošanas klientiem patur JE Co, jo šis uzņēmums veic galvenās funkcijas, uztur kontaktus ar klientiem un uzņemas visus riskus.

Salīdzinot šo skaidrojumu ar SUGP sniegto informāciju, VID varētu ieraudzīt, ka LV Co ir 250 darbinieku, bet JE Co – tikai viens darbinieks (direktors); LV Co pieder būtiski un vērtīgi aktīvi, bet JE Co pieder ļoti maz aktīvu; neliela daļa grupas peļņas nonāk LV Co, bet JE Co gūst daudz lielāku peļņu un nemaksā ienākuma nodokli.

Šādā situācijā VID noteikti apstrīdēs abu uzņēmumu funkcionālo profilu un uzsāks auditu vai citu pārbaudi, lai konstatētu, vai LV Co šajā gadījumā neveic visas funkcijas un neuzņemas visus riskus. Ja audita gaitā VID iegūs pierādījumus, ka tas tā ir, tad VID var novirzīt grupas peļņas galveno daļu uz LV Co un aprēķināt papildu ienākuma nodokli, kā arī soda naudu un nokavējuma procentus.

Šī ir tikai viena hipotētiska situācija ar zemu nodokļu teritorijas uzņēmumu. Reālajā dzīvē grupas darījumi uzbūves ziņā ir sarežģītāki, jo uzņēmumi viens otram sniedz atbalsta pakalpojumus, izmanto viens otra aktīvus un finanšu līdzekļus, kā arī veic kopējus darījumus, kuru funkcijas ir sadalītas starp uzņēmumiem un valstīm, kas var radīt dažādus jautājumus no VID puses arī tad, ja darījumā nav iesaistītas zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijas. Šādā situācijā uzņēmumiem ir jābūt gataviem aprakstīt grupas organizatorisko struktūru un skaidrot funkciju un risku sadalījumu starp uzņēmumiem.

Kā sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām?

Iesakām sagatavoties pārmaiņām ar sava plāna izstrādi. Minēsim dažas praktiskas darbības, ko var veikt jau tagad:

1. Saprast, kādu informāciju par grupu kopumā un par vietējo uzņēmumu jūsu grupas galvenajam uzņēmumam būs pienākums sniegt – ko iekļaut un ko izslēgt?

2. Izvērtēt, ko SUGP atklās par jūsu saimniecisko darbību.

3. Izlemt, kurš būs atbildīgs par SUGP iesniegšanu vietējā un globālā līmenī un paziņot VID līdz 2017. gada 31. augustam.

4. Nodrošināt atbilstošu transfertcenu dokumentāciju visiem grupas uzņēmumu savstarpējiem darījumiem.

5. Pārbaudīt datus, ko iesniegsiet, lai tie būtu precīzi un uzticami.

6. Apsvērt, vai nav nepieciešams kāds papildu resurss, lai kontrolētu SUGP ieviešanu un informācijas sniegšanu.

Raksts ticis sagatavots žurnāla "Bilance" septembra numuram.

Raksta autores:

Tatjana Koncevaja,

PwC Nodokļu vecākā konsultante

Irina Moskadiņa.
PwC Nodokļu jaunāka konsultante.