Starptautiskie uzņēmumu grupu darījumi - jaunākā VID auditu aktualitāte

2011. gada 26. maijs
Publicēts žurnālā "Saldo"
Autori: Ilze Berga,
Pāvels Rebenoks, Zvērināts advokāts

 

Ja līdz šim skaļāko rezonansi guvuši VID un nodokļu maksātāju strīdi PVN jautājumos, tad pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi VID interese par cenām darījumos ar saistītiem uzņēmumiem (t.s. transferta cenām). VID mērķis ir nodokļu audita laikā pārliecināties, vai Latvijas uzņēmums ievērojis prasību par saistīto pušu darījumu cenu atbilstību tirgus cenām un guvis atbilstošu peļņu. Īpašu uzmanību VID pievērš darījumiem ar ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos vai uzņēmumu grupa nenovirza peļņu un attiecīgi nodokļu maksājumus uz citām valstīm, manipulējot ar savstarpējo darījumu cenām.

Tāpēc VID pēdējos gados ir veicis virkni nodokļu uzrēķinu par ar nodokli apliekamās peļņas samazināšanu, koriģējot cenas saistīto pušu darījumos. Jaunākais pavērsiens šajā jomā ir š.g. 15. aprīļa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. A42435608 par transferta cenu strīdu starp Latvijas ražošanas uzņēmumu un VID. Šajā lietā Augstākā tiesa norādījusi dažus būtiskus aspektus, kurus Administratīvajai apgabaltiesai jāņem vērā, izskatot šo lietu pēc būtības:

  • Tiesai jāņem vērā ESAO transferta cenu vadlīniju1 normas. Šai tiesas atziņai ir liela nozīme, jo Latvija nav ESAO dalībvalsts un tāpēc ESAO transferta cenu vadlīnijām ir vairāk rekomendējošs raksturs, taču to izmantošana atbilst labai praksei. Šādas pieejas nostiprināšana judikatūrā dod iespēju atsaukties uz vadlīnijām kā uz tiesību avotu transferta cenu dokumentācijas izstrādē, kā arī neļaus VID vai tiesai ignorēt nodokļu maksātāju argumentus, kas balstīti uz ESAO vadlīniju rekomendācijām un tēzēm.
  • VID, pārbaudot uzņēmuma atlasītos salīdzināmos datus, ir jāizmanto tā pati specializētās datu bāzes AMADEUS versija, ko savas dokumentācijas izstrādē izmantojis uzņēmējs. Proti, VID un uzņēmēja izmantotiem datiem ir jābūt savstarpēji salīdzināmiem.
  • Veicot peļņas korekciju ar kredītrēķinu, tajā ir jāatspoguļo darījumi, kuri tiek koriģēti. Gadījumos, kad atsevišķi darījumi ir cieši saistīti vai nepārtraukti un tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi (piemēram, ilgtermiņa piegādes līgumi), darījumi ir vērtējami kopā, un VID prasība kredītrēķinā atspoguļot katru koriģējamo darījumu atsevišķi nav pamatota.

Kopumā Augstākās tiesas argumenti paši par sevi ir būtiski transferta cenu normu interpretācijā. Bet, mūsuprāt, šis spriedums ļauj izdarīt dažus papildus secinājumus par transferta cenu regulējuma un prakses attīstību Latvijā.

VID zināšanas transferta cenu jautājumos aug

Transferta cenu (angliski „transfer prices”) regulējuma primārais uzdevums ir nodrošināt, lai darījumā starp saistītajām personām (uzņēmumiem vai uzņēmumu un fizisku personu) piemērotā cena atbilstu cenai, kas tiktu piemērota līdzīgā darījumā starp nesaistītām pusēm tādos pašos vai līdzīgos apstākļos. Transferta cenu prasības radušās dēļ nodokļu administrāciju centieniem novērst peļņas „pārvietošanu” no vienas valsts uz otru. ASV 90-o gadu sākumā bija viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa konkrētas prasības par saistīto pušu darījumu cenām nodokļu piemērošanas mērķiem. Latvijas nodokļu administrēšanas iestādes šai jomai pievērsušās salīdzinoši nesen - apmēram 8 gadus atpakaļ. Pēdējos gados VID kompetence un iniciatīva transferta cenu jomā ir ievērojami pieaugusi.

Ja nodokļa maksātājs neiesniedz savu transferta cenu pētījumu vai arī VID nepiekrīt iesniegtajā pētījumā veiktajai analīzei, tas veic savu salīdzināmo datu atlasi un tirgus līmeņa peļņas rādītāja intervāla noteikšanu saskaņā ar tā izpratni par saistīto pušu darījumu. No Senāta sprieduma izriet, ka minētajā lietā, kurā nodokļu audits tika veikts jau 2007. gadā, VID jau ir veicis detalizētu uzņēmuma iesniegtās informācijas pārbaudi komerciālajā Eiropas uzņēmumu datu bāzē AMADEUS (transferta cenu pētījumos visvairāk lietotā datu bāze Eiropā). Pēc dokumentācijas pārbaudes VID nav piekritis tajā izmantotajai pieejai un tāpēc veicis savu tirgus cenas aprēķinu, arī izmantojot AMADEUS datu bāzi, tikai cita gada versiju, tāpēc ieguvis citus rezultātus.

Ņemot vērā to, ka transferta cenu analīze ir ļoti specifiska un salīdzinoši jauna nodokļu administrēšanas joma, šī augstākajā tiesā skatītā lieta skaidri parāda, ka VID pēdējā desmitgadē ir veicis ieguldījumus transferta cenu komandas izveidē un apmācībās. Tas sniedz nodokļu administrācijai ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar vietējiem uzņēmumiem, kuri nealgo transferta cenu speciālistu un nevar atļauties abonēt specializētās datu bāzes.

Pierādījums – transferta cenu dokumentācija

Konkrētajā lietā uzņēmumam bija izstrādāta transferta cenu dokumentācija, kurā aprakstīta analīze un metodoloģija, kāda izmantota, lai aprēķinātu tirgus cenu darījumiem ar saistīto uzņēmumu. Neskatoties uz to, ka nodokļa maksātājs bija veicis transferta cenu analīzi un atbilstoši to dokumentējis, VID nepiekrita nodokļu maksātāja izmantotajai pieejai un metodoloģijai un veica savus aprēķinus. Transferta cenu dokumentācija nepalīdzēja izvairīties no nodokļa uzrēķina, tomēr, apstrīdot VID lēmumu tiesā, tā bija svarīgs pierādījums un apliecinājums tam, ka nodokļa maksātājs ir iesniedzis prasītos pierādījumus un pārbaudes laikā ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju.

Arī mūsu, kā transferta cenu konsultantu, pieredze rāda, ka VID ir vieglāk veikt uzrēķinu par transferta cenām situācijās, kad uzņēmums nav dokumentējis un argumentējis darījumos ar saistītām personām piemēroto cenu atbilstību tirgus līmenim. Šādās situācijās VID var brīvi pēc saviem ieskatiem izvēlēties argumentus un tirgus līmeņa cenu aprēķina metodoloģiju, jo nodokļa maksātājs nav iesniedzis savus pierādījumus, ka tas ievērojis Latvijas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. panta prasības par darījumu cenu atbilstību tirgus cenām.

Lai novērstu nodokļu maksātāju neizpratni par nodokļu administrāciju pieprasījumiem nodokļu pārbaužu laikā iesniegt dokumentus par saistīto pušu darījumu cenu atbilstību tirgus cenām un šajos dokumentos iekļaujamo informāciju, lielākajā daļā ekonomiski attīstīto valstu ir ieviestas tā sauktās transferta cenu dokumentācijas prasības. Arī mūsu kaimiņvalstīs tādas ir: Lietuvā tās pastāv jau no 2004. gada, bet Igaunija transferta cenu dokumentācijas prasības formalizēja 2007. gadā.

Sagaidāms, ka arī Latvijas tiesību aktos drīzumā tiks precizēts, kādu informāciju un kādos gadījumos nodokļu maksātājam jāsniedz nodokļu administrācijai, lai apliecinātu darījuma cenu atbilstību tirgus cenai. Š.g. 12. maijā LR Finanšu ministrija Valsts Sekretāru sanāksmē iesniedza likuma „Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, kurā paredzēta norma par to, kādu informāciju nodokļa maksātājam ir pienākums sniegt par darījumiem ar saistītajām personām. Šobrīd piedāvātie grozījumi ietver jaunu prasību Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuru taksācijas gada apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu – tiem ir jāsagatavo transferta cenu dokumentācija latviešu valodā ar noteiktu informāciju par darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem un jāiesniedz to VID 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Šādu normu ieviešana, no vienas puses, nodokļu maksātājiem radīs papildus administratīvo slogu. No otras puses, šādas normas ieviesīs lielāku skaidrību par to, ko VID sagaida no nodokļu maksātāja audita laikā.

Transferta cenu dokumentācijas prasības ir skaidra norāde, ka vienīgais veids kā samazināt tā saucamo transferta cenu risku jeb risku, ka VID var labot saistīto pušu darījuma cenas, ir savlaicīgi sagatavot dokumentāciju, kurā korekti aprakstīta uzņēmuma darbība, darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem un tirgus līmeņa cenu aprēķins un pamatojums. Turklāt arī citos darījumu attaisnojošajos dokumentos (piemēram, līgumos un rēķinos) jāiekļauj informācija, kas parāda, ka uzņēmums veicis darījumu ar saistīto personu saskaņā ar tirgus principiem un piemērojis tirgus līmeņa cenu saskaņā ar transferta cenu dokumentāciju. Apzinoties, ka transferta cenu dokumentācijas izstrādes process var būt visnotaļ laikietilpīgs un prasa specifiskas zināšanas, labā prakse ir par to padomāt savlaicīgi, ideālā gadījumā - pirms darījuma uzsākšanas.

Strīda risināšana tiesā ir ilgstoša

Kā jau iepriekš minēts, transferta cenu regulējums ir salīdzinoši jauna nodokļu joma. Turklāt tā ir komplicēta nodokļu joma, jo nesniedz vienu formulu, ko iespējams piemērot visos gadījumos. Transferta cenu regulējums paredz principus, kas piemērojami katrai situācijai individuāli, ņemot vērā faktiskos saistīto pušu darījuma apstākļus. Tādējādi, lai tiesa varētu lemt par transferta cenu strīdiem starp nodokļu maksātāju un VID, tai ir nepieciešamas gan juridiskās zināšanas, gan izpratne par transferta cenu principiem, kas balstīti uz biznesa un ekonomiskiem apsvērumiem.

Ja VID ir darbinieki, kas specializējas transferta cenu jautājumos, tad administratīvajā tiesā pagaidām šādas specializēšanās nodokļu jomās nav. Tādējādi, pastāv augsts risks, ka zemāko instanču tiesa transferta cenu strīdu risināšanā piekrīt VID argumentiem, neizprotot problēmu un nodokļa maksātāja argumentus pēc būtības. Arī šajā rakstā minētajā lietā Senāts norādījis, ka, izskatot lietu, Administratīvā apgabaltiesa piekritusi VID argumentiem, nesniedzot pamatojumu šādai pozīcijai un nepaskaidrojot, kāpēc pieteicēja pretargumenti nav uzskatāmi par pamatotiem.

Tā kā transferta cenas ir specifiska joma, VID uzrēķina apstrīdēšana tiesā var izvērsties par ilgstošu procesu, kurā jāiegulda ievērojamas pūles, laiks un resursi. Lai paaugstinātu izredzes tiesā vinnēt, aizstāvības komandā vajadzētu iekļaut ne tikai juristu, bet arī transferta cenu speciālistu, kas var tiesai izklāstīt lietas transferta cenu aspektus un pareizi atbildēt uz VID argumentiem un jautājumiem.

Secinājums

Minētā tiesas lieta, kā arī pēdējā laikā pieaugošais nodokļu uzrēķinu skaits par saistīto pušu darījumu cenām skaidri norāda, ka VID zināšanas par transferta cenu jautājumiem pieaug ar katru gadu straujāk un ka arī turpmāk uzņēmumiem jārēķinās ar VID interesi par to darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem.

Darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem nodokļu maksātāju primārais instruments nodokļu uzrēķina riska mazināšanai ir atbilstoša transferta cenu dokumentācija. Pat, ja VID audita laikā koriģē saistīto uzņēmumu darījumu cenas un lieta nonāk līdz tiesai, transferta cenu dokumentācija ir svarīgs pierādījums, ka uzņēmums ir pildījis likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. panta prasības pēc labākās sirdsapziņas. Profesionāli sagatavotas transferta cenu dokumentācijas esamība kopā ar ekspertu komandu būtiski uzlabo nodokļu maksātāja izredzes tiesā gūt pozitīvu iznākumu.

 

1- Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas „Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām”