PwC: Pasaulē pieaug ekonomiskā noziedzība

View this page in: English

2014. gada 31. marts.
 

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PwC 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto (salīdzinājumā ar 2011. gadu tas ir pieaugums par trīs procentpunktiem) atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas.

Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem.

PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Šogad pirmo reizi pētījumā tiek mērīta arī publisko iepirkumu krāpniecība, uz kuru norāda gandrīz 30% aptaujāto. Publisko iepirkumu krāpniecība ir uzskatāma par divkāršu apdraudējumu, kas uzņēmumus padara par upuriem gan preču un pakalpojumu iegādē, gan sacensībā par jaunām iespējām.

Aptaujātie norāda arī uz būtisku netiešo kaitējumu tādās jomās kā darbinieku noskaņojums, kuru min 31%, kā arī uzņēmuma reputācija un lietišķās attiecības – uz abiem norāda 17%. Neskatoties uz noziedzības finansiālajām sekām un blakusefektiem, vien 3% aptaujāto atzīst, ka krāpniecības gadījumi ir ietekmējuši uzņēmuma akciju cenu.

„Par spīti nemitīgiem centieniem to apkarot ekonomiskā noziedzība turpina pastāvēt kā stūrgalvīgs vīruss. Neviena organizācija neatkarīgi no tās lieluma un atrašanās vietas nav imūna pret krāpniecības un citu noziegumu ietekmi,” norāda PwC Tiesu ekspertīžu pakalpojumu partneris un šī pētījuma galvenais redaktors Stīvens Skalaks. „Ekonomiskie noziedznieki turpina sekmīgi darboties, pielāgojoties tādiem mainīgiem globāliem apstākļiem kā tehnoloģiju izmantošana un jaunattīstības valstu darbības paplašināšanās.”

„Vēl ļaunāks par ekonomiskās noziedzības tiešo finansiālo ietekmi ir tās apdraudējums plašam biznesa sistēmu lokam, kuras ir būtiskas uzņēmumu darbībai. Ekonomiskā noziedzība grauj iekšējos procesus, mazina darbinieku godīgumu un bojā reputāciju,” viņš piebilda.

Kur notiek ekonomiskā noziedzība?

Ekonomiskā noziedzība ir visaptverošs, globāls apdraudējums. Reģionu griezumā ekonomiskā noziedzība visvairāk izplatīta ir Āfrikā, kur 50% aptaujāto atzīst, ka kļuvuši par upuriem (2011. gadā – 59%). Tai seko Ziemeļamerika – 41%, Austrumeiropa – 39%, Latīņamerika un Rietumeiropa – katrā 35%, Āzija un Klusā okeāna valstis – 32%, Tuvie Austrumi – 21%.

Aptaujātie no 65 valstīm un teritorijām atzina, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību. Dienvidāfrikas aptaujātie norāda augstāko līmeni – 69% (2011. gadā – 60%). Noziedzība strauji aug arī Ukrainā – 63% (pirms trīs gadiem – 36%), Krievijā – 60% (2011. gadā – 37%) un Austrālijā – 57% (2011. gadā – 47%).

Pētījumā tika norādītas astoņas jaunattīstības valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, Turcija, Meksika un Indonēzija), kur 40% aptaujāto atzīst, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību, daļēji atspoguļojot bagātības pārvietošanu uz minētajām valstīm.

Kuras nozares cieš visvairāk?

Nozaru griezumā ekonomiskā noziedzība ir visizplatītākā finanšu pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecības un patēriņa preču sektorā, komunikāciju sektorā. Gandrīz 50% aptaujāto katrā sektorā atzīst, ka ir kļuvuši par noziedzības upuriem. Finanšu pakalpojumu organizācijas ir kļuvušas par apjomīgas kibernoziedzības un naudas atmazgāšanas upuriem, bet mazumtirdzniecības un patēriņa preču uzņēmumi, kā arī komunikāciju uzņēmumi visvairāk cietuši no zādzībām. Uz augstu noziedzības līmeni norāda arī viesmīlības un atpūtas sektors, kā arī valsts pārvalde – abi 41%.

Kas veic krāpniecību?

Parasti ekonomisko noziedzību veicina trīs faktori – sadzīves problēmas, izdevība veikt noziegumu, nozieguma personiskā attaisnošana. Saskaņā ar pētījumu 56% ekonomisko noziegumu veic kāda persona uzņēmuma iekšienē, bet 40% ir ārējie noziegumi. Taču nozaru griezumā ir vērojamas lielas atšķirības. Piemēram, finanšu pakalpojumu sektorā gandrīz 60% noziegumu notiek ārpus uzņēmuma, bet 36% ir iekšējie noziegumi.

Globālā mērogā piektdaļu ekonomisko noziegumu veic augstākā līmeņa vadītāji, 42% – vidējā līmeņa vadītāji, 34% – zemākie darbinieki.

Tipisks krāpnieks ir vidēja vecuma vīrietis ar augstāko izglītību, kurš savā organizācijā nostrādājis būtisku laikposmu. Globālā mērogā gandrīz pusi krāpniecības veic darbinieki ar sešu vai vairāku gadu pieredzi un gandrīz trešdaļu – darbinieki ar trīs līdz piecu gadu pieredzi.

Kā atklāj krāpniecību?

Pētījumā secināts, ka 55% ekonomisko noziegumu atklāj organizāciju kontroles pasākumi, piemēram, ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, iekšējais audits vai krāpniecības riska vadība. Ziņotāju sniegtā informācija palīdz atklāt apmēram ceturtdaļu uzrādītā noziedzības apjoma, un apmēram piektdaļa tiek atklāta citiem līdzekļiem, piemēram, tiesībsargājošās iestādēs, plašsaziņas līdzekļos vai nejauši.

Pētījumā secināts, ka aptaujātie prognozē ekonomiskās noziedzības turpmāku pieaugumu gandrīz visās kategorijās. Šī atziņa tika izteikta arī PwC veiktajā 17. gadskārtējā uzņēmumu vadītāju aptaujā. Arī pasaules uzņēmumu vadītāji atzīst ekonomiskās noziedzības ietekmi – 50% atzīst, ka galvenā problēma ir „uzticības trūkums” tirgū (pirms gada – 37%). Uzņēmumu vadītāju galveno raižu vidū ir arī kukuļošana un korupcija.

Komentārs par situāciju Latvijā

PwC Nodokļu un juridisko konsultāciju nodaļas vadītāja Latvijā Ilze Rauza situāciju valstī skaidro šādi: „Lai gan līdz šim nav veikta visaptveroša analīze par Latviju, tomēr 2013. gada jūlijā publicētais pētījums par PVN iztrūkumu 27 dalībvalstīs, kas tika veikts pēc EK pasūtījuma, atklāj, ka Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kur procentuāli ir visaugstākais PVN iztrūkums no iekšzemes kopprodukta. Tas liecina par augstiem nodokļu krāpniecības rādītājiem Latvijā. Nodokļu noziedzību Latvijā veicina tie paši faktori, kuri minēti PwC veiktajā pētījumā - sadzīves problēmas, izdevība veikt noziegumu, nozieguma personiskā attaisnošana. Neapšaubāmi, ka nodokļu krāpniecība, mijiedarbībā ar citiem iepriekš minētajiem noziedzības veidiem, rada būtisku konkurences izkropļojumu. Pašlaik Latvijas tiesas ir burtiski „pārpludinātas” ar nodokļu strīdiem. Pēdējā gada laikā ir novērojama pozitīva tendence PVN lietās, kas ilgtermiņā veicinās nodokļu krāpniecības gadījumu samazināšanos. Proti, tiesas analizē, vai nodokļu maksātājs ir rīkojies labticīgi un vai savāktie VID pierādījumi liecina par tā iesaisti nodokļu krāpniecībā. Esam pārliecināti, ka faktisko vainīgo personu saukšanas pie atbildības, t.sk. kriminālatbildības, tikai veicinātu nodokļu krāpniecības apjoma mazināšanos un nodokļu maksātāju vēlmi sadarboties ar VID.

PIEZĪMES REDAKTORIEM

PwC 2013. gada augustā – oktobrī veiktajā 2014. gada globālās ekonomiskās noziedzības pētījumā piedalījās 5 128 aptaujātie no 95 valstīm. No aptaujātajiem 50% bija augstākā līmeņa vadītāji, 35% pārstāvēja publiskās akciju sabiedrības, 54% bija no organizācijām ar darbinieku skaitu virs 1 000.

Sīkāka informācija atrodama pwc.com/economiccrime