PVN un fiskālais pārstāvis

2011. gada 24. februāris
Publicēts žurnālā "Saldo"
Ina Spridzāne,
LNKA sertifikāts Nr.36

 

2011. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas ārvalstu komersantiem sniedz iespēju darījumos ar precēm Latvijā izmantot fiskālo pārstāvi. Tiesību normas ieviešanas mērķis ir preču īpašniekiem samazināt administratīvos pienākumus (PVN reģistrācijas pienākums, nodokļa deklarāciju iesniegšana u.c. pienākumi) un stimulēt ārvalstu komersantus vairāk izmantot Latvijas transporta mezglus un noliktavu saimniecību.

Saskaņā ar rakstveidā noslēgtu līgumu pārstāvot savus klientus - Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētus komersantus - PVN maksātājus vai trešajās valstīs reģistrētus komersantus, fiskālais pārstāvis var veikt sekojošus darījumus:

  • preču importu ar tālāku šo preču piegādi uz citu ES dalībvalsti,
  • preču importu ar tālāku šo preču piegādi Latvijas muitas teritorijā,
  • preču iegādi ES teritorijā, ja tās novietotas muitas noliktavā (ar nolūku eksportēt) vai akcīzes preču noliktavā un eksportētas,
  • preču saņemšanu Latvijas muitas teritorijā ar tālāku šo preču eksportu.

Fiskālā pārstāvja reģistrācija

Fiskālā pārstāvja statusu Latvijā reģistrēts komersants var iegūt, reģistrējoties Latvijas PVN maksātāju reģistrā un saņemot atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru. Lai komersantu reģistrētu, kā fiskālo pārstāvi, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram:

  • tam jau ir jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam,
  • komersantam ir jābūt vismaz divus gadus ilgai nepārtrauktas saimnieciskās darbības pieredzei,
  • tam nav nodokļu parādu vai tie ir pagarināti tiesību aktos noteiktā kārtībā,
  • komersantu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu,
  • komersants ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas klients,
  • komersantam ir jāiesniedz apliecinājumu iespējamā nodokļa parāda segšanai.

Par apliecinājumu iespējamā nodokļa parāda segšanai var izmantot bankas izsniegtu apliecinājumu, ka fiskālā pārstāvja darbībai uzņēmums ir izveidojis naudas līdzekļu uzkrājumu depozīta kontā vai bankas (vai apdrošināšanas sabiedrības) apliecinājumu, ka tā sniegs galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai. Ja nodrošinājumam tiks izmantots uzkrājums depozīta kontā, tā lielums reģistrācijas dienā nedrīkst būt mazāks par 10 000 Ls. Komersanti, kuri šobrīd savā saimnieciskajā darbībā jau izmanto banku vai apdrošināšanas sabiedrību galvojumus (piemēram, muitas vai akcīzes preču noliktavu, muitas brokeru darbībā) nav atbrīvoti no pienākuma iesniegt galvojumu, tāpat nav paredzētas atlaides iesniedzamā galvojuma apmēram. Ja fiskālā pārstāvja darbībai tiks iesniegts bankas galvojums (vai apdrošināšanas sabiedrības polise), galvojuma apmērs šajā gadījumā nevarēs būt mazāks par 200 000 Ls.

Jaunas iespējas Latvijas un ārvalstu komersantiem

Kā minēts iepriekš, pārstāvot savus klientus - trešo valstu vai Eiropas Savienības (ES) personas, fiskālais pārstāvis var veikt četru veidu darījumus, no kuriem divi ir saistīti ar trešo valstu izcelsmes preču importu ES teritorijā, bet pārējie divi- ar ES izcelsmes preču eksportu. Līdz ar to Latvijas komersanti, kuru rīcībā ir nepieciešamie resursi (noliktavas un kvalificēti darbinieki) varēs preču īpašniekiem piedāvāt jauna veida pakalpojumu.


Jāatzīmē, ka Latvijas noliktavu īpašnieki (vai nomnieki) bez muitas vai akcīzes preču noliktavas turētāja atļaujas fiskālā pārstāvja pakalpojumus varēs piedāvāt tikai saistībā ar preču importu, jo fiskālā pārstāvja pakalpojumi saistībā ar preču eksportu ir iespējami tikai tad, ja fiskālā pārstāvja rīcībā ir muitas vai akcīzes preču noliktava, kurā preces pirms eksporta procedūras ir jānovieto. 

Ārvalstu, it īpaši trešo valstu, komersantiem veidosies reāls izmaksu ietaupījums darījumos, kuros ārpuskopienas preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam ES teritorijā. Saskaņā ar PVN likumu izlaist preces brīvam apgrozījumam ar to tālāku nosūtīšanu uz citu ES dalībvalsti, piemērojot PVN 0% likmi, pastāv tikai attiecībā uz precēm, kuras brīvam apgrozījumam izlaistas citas ES dalībvalsts PVN maksātāja vārdā. Trešo valstu personām piederošo preču imports ir apliekams ar PVN un atgūt to lielākā daļā gadījumu nav iespējams. Tāpēc iespēja trešo valstu personām nemaksāt PVN par importu, ja preču importu veic Latvijas fiskālais pārstāvis, kalpos par spēcīgu stimulu preču importu ES teritorijā veikt tieši Latvijā, radot arī papildus ieņēmumus valsts budžetā no ievedmuitas nodokļa maksājumiem. 

Tāpat pozitīvi vērtējama ir iespēja ārvalstu personām ar fiskālā pārstāvja palīdzību veikt darījumus ar precēm, tai skaitā preču pārdošanu iekšzemē, bez PVN reģistrācijas un deklarāciju iesniegšanas.

Nodrošinājumi

Ir vairākas „šaurās” vietas, kas var radīt problēmas tiem, kas gribēs jauno iespēju izmantot saimnieciskās darbības paplašināšanā. Viena no tām varētu būt nodrošinājumi, kas ir fiskālā pārstāvja darbības svarīgs priekšnoteikums. Pagaidām bankas galvojuma vai apdrošināšanas polises izsniegšanas un dzēšanas kārtība tiesību aktos nav regulēta, tāpat nav skaidrības par to, kas būtu darāms, ja pārstāvja iespējamais PVN parāds kādā pārstāvja darbības periodā vai jau darbības sākumā ir stipri mazāks vai pārsniedz PVN likumā noteikto obligāto 200 000 Ls apmēru. Ja tas ir mazāks, pārstāvim tie ir lieki izdevumi, ja lielāks - risks valstij nesaņemt nodokli, fiskālā pārstāvja darbībā konstatējot pārkāpumus. 

Noliktavu īpašniekiem, reģistrējoties kā fiskālajiem pārstāvjiem, būtu uzmanīgi jāizvērtē, kuri darījumi būtu uzrādāmi savā PVN deklarācijā un kuri - fiskālā pārstāvja deklarācijā, it īpaši gadījumā, ja fiskālā pārstāvja darbības nodrošinājumam tiks izmantots bankas depozīta konts. 

Tāpēc prasības attiecībā uz galvojumu iesniegšanu, apmēra noteikšanu un dzēšanu tuvākajā nākotnē būtu jāprecizē. Būtu lietderīgi apsvērt iespēju ieviest nodrošinājuma apmēra samazinājuma iespēju tiem fiskālajiem pārstāvjiem, kuri ir pietiekami veiksmīgi darbojušies citā ar preču kustību saistītā statusā un jau šobrīd izmanto tiesības iesniegt samazināto nodrošinājumu darbībām ar akcīzes precēm vai muitas noliktavās. 

Iespējamās darbības ar precēm

Fiskālā pārstāvja apkalpotās kravas noliktavā var konsolidēt vai pretēji - sadalīt uz vairākiem tālākiem transportēšanas virzieniem. Tomēr, pārstrādes vai tādas apstrādes procedūras, kuru rezultātā mainās preces kombinētās nomenklatūras kods, ar šīm precēm nevar veikt. ES muitas kodekss paredz muitas noliktavā novietotām precēm piemērot tikai tos apstrādes veidus, kas paredzēti preču saglabāšanai, izskata un tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai to sagatavošanai tālākai izplatīšanai vai pārdošanai. Līdz ar to preces, ar kurām darbības sava klienta vārdā veiks fiskālais pārstāvis, no saņemšanas līdz pat brīdim, kad tās tiek nosūtītas tālāk vai pārdotas Latvijā, ir jāsaglabā nemainīgā un identificējamā veidā. 

Pirms kāda laika aktīvi tika apspriesta iespēja Latvijā ieviest PVN noliktavas režīmu, kas veiksmīgi darbojas lielā skaitā ES dalībvalstu. Lai gan fiskālā pārstāvja ieviešana ir vērtējama pozitīvi, šis būtu viens no pirmajiem soļiem transporta nozares konkurētspējas uzlabošanai. Varbūt ir vērts strādāt tālāk un apsvērt iespēju ieviest Latvijā arī PVN noliktavas?